Krievijas diktators Vladimirs Putins 9.maija parādē Maskavā dižojās, ka Krievija Ukrainā esot “devusi apsteidzošu pretsparu agresijai”, nepamatoti apsūdzot Rietumus, ka tie Krievijai neesot atstājuši citu iespēju, kā vien iebrukt Ukrainā.
Putins dižojas ar “pretspara izrādīšanu agresijai”; vispārējo mobilizāciju neizsludina
Papildināts
Putins savā runā izteicās, ka dzimtenes aizstāvēšana Krievijā vienmēr esot bijusi svēta - gan Otrajā pasaules karā, gan tagad, kad Krievijas karaspēks Donbasā “cīnoties par krievu cilvēkiem”.
Diktators Putins pauda viedokli, ka iebrukums Ukrainā esot bijis nepieciešams, lai novērstu Rietumu radītos draudus pie Krievijas robežām un nepieļautu gatavošanos iebrukumam Krievijas zemēs.
Putins arī paziņoja, ka Rietumi neesot vēlējušies klausīties Krievijas ierosinājumos par globālās drošības situācijas stiprināšanu.
Tāpēc Krievijai neesot bijis citas izvēles, kā vien izdarīt apsteidzošu pretsparu Rietumu agresijai, ko tā esot izrādījusi caur Ukrainu.
Karu Ukrainā savā runā Putins nepieminēja, aprobežojoties vien ar izteikumiem par krievu kareivju “varonīgo cīņu” Donbasā.
Iepriekš tika izteikti pieņēmumi, ka Putins savā 9.maija runā varētu pieteikt Ukrainai pilna mēroga karu un izsludināt vispārējo mobilizāciju, tomēr tas nenotika.
Krievija 24.februārī sāka neizprovocētu iebrukumu Ukrainā un Krievijas karaspēks Ukrainas teritorijā jau pastrādājis šausminošus kara noziegumus, tai skaitā civiliedzīvotāju masu slepkavības.
Savā 11 minūtes ilgajā runā Kremļa saimnieks neprognozēja, cik ilgi karš varētu turpināties, kā arī nesniedza pārskatu par gūtajiem panākumiem, kas patiesībā ļoti pieticīgi un nesuši iebrucējiem vienīgi milzu zaudējumus.