Cik tālu ir par tālu?
"Tautumeitu" jaunais albums nobalansē uz trausla asmens

Ieskats grupas “Tautumeitas” jaunā albuma “Skrejceļš” prezentācijas pasākumā FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Latviešu tautas mutvārdu daiļrade glabā sevī daudzus dārgumus, ir tikai jāprot tos atrast un no jauna izstāstīt vai izdziedāt. Atcerēsimies kaut vai demogrāfa Ilmāra Meža folkloras ekspedīcijās Sventājā 80. gados pierakstīto dziesmu "Ai jel manu vieglu prātu" (oriģinālā "Aijā, manu dumju prātu"), kuru 1997. gadā grupa "Jauns Mēness" iekļāva populārajā albumā "Garastāvoklis".

 

Tautumeitas "Skrejceļš"

4/5

Līdzīgs pētnieka gēns piemīt arī māsām Rancānēm — Asnatei un Aurēlijai, kuras augušas folkloristu ģimenē, vēlāk studējušas etnomuzikoloģiju un pirms vairāk nekā pieciem gadiem nodibināja ansambli "Tautumeitas". Sākumā a cappella, bet pēc iepazīšanās ar kontrabasistu Staņislavu Judinu (viņš, starp citu, popdziesmas "Uzmini nu" autors), arī ar pavadošo sastāvu. Meitenes strauji guva panākumus — gan pateicoties lieliskiem albumiem, gan dalībai TV šovā "X-faktors".

"Tautumeitas" nebalstās tikai uz tautasdziesmu grāmatiņām vai labi zināmu Dziesmusvētku repertuāru, bet rūpīgi cenšas izpētīt Latvijas etnofolkloras mantojumu. Asnate ir teikusi, ka regulāri dodas uz arhīvu, nacionālās bibliotēkas folkloras krātuvi, kur aizrautīgi gremdējas folkloras ekspedīcijās iemūžinātajos teicēju audioierakstos. Par "meža princesi" dēvētā teicēja Marija Golubova dzirdama arī vienā no Tautumeitu jaunā studijas veikuma "Skrejceļš" dziesmām.

Darbs ar albumu aizsākās uzreiz pēc 2018. gada debijas ieraksta un 2019. gada autentiskā folka ieskaņojuma "Dziesmas no Aulejas", kurā Asnate īstenoja sava bakalaura darba tēmu "Aulejas laika «bolsu» stilistika" — ierakstīja dziesmas, ko izpilda etnogrāfiskais ansamblis "Aulejas sievas" nelielā ciematiņā Latgalē.

Pirmais albuma vēstnesis "Panama" izdots 2020. gadā, kas muzikāli vēl sasaucās ar debijas albuma estētiku, kaut to neproducēja meitenēm labi zināmais Reinis Sējāns, bet gan grupas "Laika suns" līderis Arnis Račinskis. Taču tad sākās divi mokoši pandēmijas gadi, kas iejaucās varenajos plānos izdot jaunu albumu pēc iespējas drīz. Grupu pameta arī viena no oriģinālsastāva līderēm — vijolniece un dziedātāja Laura Bērza, kas arī lika mazliet iepauzēt un apdomāt tālākos soļus. Interesanti, ka Judins savas kontrabasa partijas sūtījis no Spānijas, kur uz pusgadu bija apmeties.

Tomēr drīz pēc Laumas aiziešanas izdotais singls "Mežā", ko producēja zviedrs Povels Olsons (strādājis arī ar grupu Prāta vētra), pārsteidza daudzus — dziesmas aranžējumā iestrādāti popmūzikas un fanka elementi, savukārt pašu tautumeitu vizuālais tēls bija kļuvis moderns — džinsu šortiņi, sporta čības, futūristiski dizaineres Romijas Štāles tērpi. Kļuva skaidrs, ka "Tautumeitas" vēlas vēl vairāk eksperimentēt — sapludināt folkloru ar populārās mūzikas pasauli. Iespējams, ka tieši tāpēc grupas sastāvā notika izmaiņas (Laumas vietā stājusies Gabriēla Zvaigznīte no "Radio trio"), jo arī tālākie soļi — sadarbība ar "Prāta vētru", jaunā albuma urbanizēti stilizētā identitāte — apliecina, ka kolektīvs labprātīgi nolēmis ļauties mūzikas industrijas apskāvieniem, proti, radīt komerciālāku produktu — skanējumu un tēlu. Bet brīdinu, meitenes, līdz Eirovīzijai palikuši tikai pāris soļi...

Pasaulē, protams, etno un popmūzika sadzīvo kopā jau sen, taču allaž šī žanru savienība ir raisījusi diskusijas — cik tālu ir par tālu? Kad folklora no jaudīgas viena cilvēka enerģijas pārvēršas par nedzīvu karikatūru?

Tautumeitas "Skrejceļš" FOTO: publicitātes

Par laimi, "Skrejceļš" nobalansē uz naža asmens. Lai arī albums iesākas ar folka un repa hibrīdu "Vīna ūtrai", šādi komerciāli izlēcieni šeit ir tikai daži. "Mežā", "Rise Up!", "Muoseņa" (ar Renāru Kauperu) un "Suņi rēja" — tās ir pavisam citas "Tautumeitas". Nesaku, ka eksperimenti ar modernākiem bītiem ir neveiksmīgi, taču, ja viss albums būtu šāds, tad smalkā gaumes robeža, manuprāt, būtu pārkāpta.

Blakus repa un deju mūzikas aranžējumiem albumā atrodamas arī autentiskas muzikālas pērles. Kara tēmai latviešu folklorā veltītas daudzas četrrindes, viena no tādām piemeklēta, lai nedaudz pieskartos Ukrainas traģēdijai, — "Rūžiņu duorziņā" ir viens no albuma skaistākajiem brīžiem. Tomēr par tā enerģētisko centru gribētu nosaukt kompozīciju "Ritual" — precību dziesmu, pūra vešanas rituālu («Māmiņš mani lielījās(i) tāļu doti tautiņās»), kas iesākas ar tumīgu, biezu ģīgas skaņu un plaukstām, bet vidū salūst — dziesmas otrā daļa no 1:45 minūtes līdz beigām ir emocionāli nospriegota, mežonīga, senču enerģijas uzlādēta jaunas sievietes asinsdziesma. Tautumeitu daudzbalsība, stampājošais ritms, zāģējošā, kustīgā vijole griež mūs karuselī, apliecinot, ka tā nav nejaušība, ka tieši "Tautumeitas" šobrīd ir mūsu latviskā koda mantinieces un nēsātājas.

Kāpēc albumam dots nosaukums "Skrejceļš?" Asnate skaidro: "Jauni mūzikas stili, žanru savienojumi un neparastas etno mūzikas pērles satiekas šajā albumā un veido to sajūtu, kas rodas, lidmašīnas dzinējiem ieslēdzoties uz skrejceļa." Ja klāt vēl pieliekam satraukuma, adrenalīna sajūtu, tad paliek skaidrs, kāpēc šajā ierakstā meitenes nedaudz izkāpj no savas komforta zonas. Pēc katra skrejceļa seko lidojums — gaidām ar nepacietību, kāds tas būs.

Foto: Ieskats grupas “Tautumeitas” jaunā albuma “Skrejceļš” prezentācijas pasākumā.

Uz augšu
Back