Ziemeļreinā-Vestfālenē svētdien notiek landtāga vēlēšanas

FOTO: EPA/Scanpix

Svētdien vēlētāji Ziemeļreinā-Vestfālenē dosies pie balsošanas urnām, lai izraudzītos Vācijas lielākās federālās zemes landtāga deputātus.

Ziemeļreinas-Vestfālenes iedzīvotāju skaits sasniedz 17 miljonus, un tāpēc tās landtāga vēlēšanas bieži dēvē par mazajām Bundestāga vēlēšanām.

Savulaik konservatīvo sakāve Diseldorfā ievadīja ilggadējā kanclera Helmūta Kola norietu, un arī šoreiz vēlēšanu iznākums tiek uzskatīts par pirmo nopietno kanclera Olava Šolca pārbaudījumu pēc sociāldemokrātu (SPD) uzvaras pagājušā gada Bundestāga vēlēšanās.

Aptaujas liecina par sīvu cīņu. Par pašreizējā zemes premjerministra Hendrika Vista vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) grasās balsot 30 līdz 32% vēlētāju, kamēr 28% līdz 29% dotu priekšroku Tomasa Kučatija pārstāvētajai SPD.

Lai gan Vists, būdams neveiksmīgā kanclera amata kandidāta Armīna Lašeta pēctecis, premjera krēslā pabijis ļoti neilgu laiku, viņa sāncensis Kučatijs vēlētājiem ir vēl mazāk pazīstams. Tādējādi prese svētdienas balsošanu nodēvējusi par "nezināmo kandidātu vēlēšanām".

Kamēr Vists paļaujas uz savu, kaut neilgo, pieredzi zemes premjera amatā, Kučatijam atliek paļauties vienīgi uz Šolca atbalstu. Pat uz vēlēšanu plakātiem SPD kandidāts redzams kopā ar kancleru. Arī 1.maiju, vienu no svarīgākajiem datumiem SPD kalendārā, Šolcs aizvadīja Ziemeļreinā-Vestfālenē, ļaujot vēlētājiem noprast, ka, balsojot par Kučatiju, viņi balsos par vīru, kuram ir tieša saikne ar Berlīni.

Taču tam ir acīmredzami nevēlamas blaknes, jo kanclera neizlēmīgā politika saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas izrādījusies ļoti nepopulāra, negatīvi ietekmējusi arī Kučatija atbalstītāju skaitu.

Savukārt iespējamā Kučatija sakāve vēl vairāk iedragās Šolca pozīcijas.

Gadiem ilgi Ziemeļreina-Vestfālene bijusi sociāldemokrātu bastions, un zaudējums CDU 2017.gadā partijai bija ļoti nopietns trieciens. Tagad SPD cer, ka sava kādreizējā valdījuma atkarošana ļaus partijai kaut zināmā mērā atgūt savas pozīcijas Vācijas politikā.

Tajā pašā laikā atkārtota sakāve būs jauns apliecinājums runām par vācu sociāldemokrātijas norietu, ko bija kliedējusi kaut relatīvā uzvara Bundestāga vēlēšanās septembrī.

Nedēļu iepriekš SPD jau cieta graujošu sakāvi Šlēsvigā-Holšteinā. Taču tur SPD varēja atrunāties, ka vēlēšanu iznākums nelielajā zemē Vācijas ziemeļos pamatā bija atkarīgs no kandidātu personībām. Taču tagad, kad Šolcs pats ar pilnu sparu iesaistījies kampaņā, tādas atrunas vairs neglābs.

Kučatijs jau sācis gatavot rezerves plānu, pat sakāves gadījumā piedāvājot tādu pašu trīspartiju koalīciju, kāda šobrīd atrodas pie varas Berlīnē, kuru veidotu SPD, zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP).

Tikmēr CDU uzvaras gadījumā par uzvarētāju varēs uzskatīt arī ilggadējās CDU līderes Angelas Merkeles seno sāncensi Frīdrihu Mercu, kas pārņēmis kristīgo demokrātu vadības grožus pēc viņas aiziešanos no politiskās skatuves.

Tajā pašā laikā FDP vēlēšanas nesola neko labu. Aptaujas liberāļiem sola ne vairāk nekā 6% balsu, un tādējādi pastāv draudi, ka Kristiāna Lindnera vadītā FDP viņa dzimtajā zemē varētu nepārvarēt 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai landtāgā.

Pat labvēlīga iznākuma gadījumā FDP būs zaudējusi pusi savu atbalstītāju salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad par to balsoja 12,6% vēlētāju, un tas var apdraudēt Lindnera pozīcijas partijas vadītāja amatā.

Labējo eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) var cerēt uz 7% balsu, aptuveni tikpat, cik tā saņēma iepriekšējās vēlēšanās, kamēr kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" (Kreisie), kuru atbalsta tikai 4% aptaujāti, Ziemeļreinas-Vestfālenes landtāgā atkal, šķiet, neiekļūs.

Šķiet, ka vienīgie, kas varētu būt puslīdz droši un apmierināti ar iespējamo vēlēšanu iznākumu Ziemeļreinā-Vestfālenē, ir zaļie, kuru pozīcijas ievērojami nostiprinājusi popularitāte, ko valsts mērogā izpelnījušies partijas ministri federālajā valdībā.

Par zaļajiem šobrīd gatavojas balsot aptuveni 15 līdz 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējās vēlēšanās viņi ieguva tikai 6,2% balsu. Tādējādi zaļie varētu iegūt "zelta akciju" nākamās zemes valdības veidošanā, jo šķiet, ka nevienā no variantiem valdošo koalīciju bez viņiem neizdosies sastutēt.

Uz augšu
Back