Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) un citu bijušo "Latvijas Krājbankas" valdes locekļu parādu pret maksātnespējīgo banku vēlas izpirkt bijušais Oļega Stepanova pārstāvis Ventspils uzņēmumos, agrākais "Rietumu bankas" jurists Aleksejs Ovods, vēsta LTV raidījums "De facto".
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15,4 miljonus eiro no septiņiem "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja spēkā. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spriedums ir stājies spēkā.
Likvidējamā "Latvijas krājbanka" prasījuma tiesības pret septiņiem bankas bijušajiem valdes locekļiem par 15,337 miljonu eiro izlika izsolē ar vien 128 500 eiro sākumcenu. Bankas administrators "KPMG Baltics" izsolē piedāvāja iegādāties bankas prasījuma tiesības pret Andreju Surmaču, Dzintaru Pelcbergu, Svetlanu Ovčiņņikovu, Ivaru Priedīti, Ilzi Bagatsku, Mārtiņu Zalānu un Bondaru. Izsole noslēdzās 5.maijā.
Kā raidījumam skaidrojusi KPMG pārstāve, advokāte Una Petrauska, pirms manta izsoles tā tikusi vērtēta. Ārējais eksperts noteicis konkrēto summu, "vadoties no iespējām, no pieejamās informācijas par tiem aktīviem, kas vēl var būt šīm personām. Tie var būt ienākumi no darba algām un pensijām".
Izsolē piedāvājumu izteicis tikai viens pretendents, bet darījums vēl nav noslēgts. Pēc raidījuma ziņām, par darījumu kāds ziņojis vairākām valsts iestādēm, to skaitā Valsts drošības dienestam.
Uz parādu pirkšanu pieteicies Ovods, kurš nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem Spānijā, 2017.gadā kandidēja uz Jūrmalas domi no "Saskaņas" saraksta, bet pirms desmit un vairāk gadiem pārstāvējis Stepanova intereses Ventspils tranzītbiznesā.
Raidījums atzīmē, ka Ventspilī Ovods darbojies vienā nometnē ar Bondara advokātu Mārtiņu Kvēpu, kas "liek izvirzīt versiju, vai gadījumā pats Bondars, izmantojot starpnieku, nav nopircis parādu pret sevi". Kvēps šādu versiju noraida un kategoriski noliedz, ka viņš vai klients būtu komunicējuši ar izsoles uzvarētāju Ovodu.
Kvēps gan neslēpj, ka apsvēruši iespēju paši izpirkt Bondara parādu pret "Krājbanku", bet ne par piedāvāto naudu - lai arī izsolē parāda sākumcena ir krietni zemāka par parāda kopsummu, tā vienalga esot augstāka nekā no bijušās valdes varot iekasēt. Kvēps uzskata, ka konkrētā izsole ir "naudas atmazgātāju sapnis", jo par 128 000 eiro "tiek nopirkts kaut kas, kas uz papīra maksā 15 miljonus, tādēļ šādu parādu var pārdot tālāk".
Ovods skaidrojumus par pirkuma motīviem nav sniedzis.
Tikmēr raidījums piedāvā vēl citu versiju, atzīmējot, ka Ovods strādājis "Rietumu bankā", kur viens no akcionāriem ir Arkādijs Suharenko, kurš vada arī Ebreju draudžu un kopienu padomi, kurai nesen Saeima lēma piešķirt 40 miljonus eiro restitūciju. Šī jautājuma virzīšanu Saeimā nodrošināja Bondara vadītā komisija. "Rietumu banka" noraidīja jebkādu saistību ar izsoles uzvarētāju, un arī Bondars nepieļauj, ka bankas akcionāram varētu būt kāda interese par šo izsoli.
