Aktuālais frontē ⟩ Krievi mēģina izlauzties caur Ukrainas robežu Sumu apgabalā; Makrons sola palielināt ieroču piegādes Ukrainai
Papildināts pulksten 21.40

FOTO: Reuters/ScanPix

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien, 17. maijā, telefona sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solījis palielināt ieroču piegādes Ukrainai.

"Viņš apstiprināja, ka nākamajā dienās un nedēļās ieroču piegādes no Francijas turpināsies un pieaugs to intensitāte, tāpat kā humānās palīdzības piegādes," paziņoja Makrona birojs.

Francija sākotnēji vilcinājās piegādāt smagos ieročus Kijivai, un Makrons pozicionēja sevi kā vidutāju krīzē, regulāri sazinoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Taču pakāpeniski Makrona sarunas ar Putinu apsīka un pieaudzis Francijas militārais atbalsts Ukrainai.

Aprīļa beigās Makrons paziņoja, ka Francija piegādās Ukrainai prettanku raķetes "Milan" un pašgājējas lielgabala haubices CAESAR.

Francija arī paziņoja, ka kopš februāra Ukrainai piegādātas kopumā 800 tonnas humānās palīdzības.

Abi līderi telefona sarunā arī apsprieda iespējas Ukrainas graudu eksportam, no kā atkarīgas daudzas nabadzīgās valstis.

Ukrainai, kas tiek uzskatīta par vienu no pasaules lielākajām maizes klētīm, kopš kara sākuma nenākas viegli eksportēt savus graudus, jo Krievija bloķējusi eksporta ceļus. Turklāt šogad Ukrainā kara dēļ paredzama divreiz mazāka raža.

"Abi prezidenti arī pārrunāja drošības garantijas, ko Francija varētu sniegt Ukrainai starptautiskā līguma ietvaros, lai garantētu valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošanu," paziņoja Makrona birojs.

Krievi mēģina izlauzties caur Ukrainas robežu Sumu apgabalā

Ukrainā otrdien kopš paša rīta turpinās Sumu apgabala apšaude no Krievijas teritorijas, Šostkinskas rajona ziemeļos notiek kauja, un Seredinas-Budas rajonā Krievijas karaspēks mēģina izlauzties caur Ukrainas robežu, ziņo Sumu apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Živickis.

"Apmēram pieci triecieni Esmaņas reģionā. Aptuveni 70 sprādzieni Bojarski-Ležači virzienā. Sopičas rajonā reģistrēti seši sprādzieni," pavēstīja Živickis.

Pēc Živicka teiktā, gar robežu izcēlušies ugunsgrēki, ko izraisījušas ienaidnieka apšaudes.

Šorīt agri no rīta Krievijas karaspēks veica raķešu uzbrukumus Ohtirkai. Zināms, ka ievainojumus guvuši vismaz pieci cilvēki.

Krievijas karaspēks arī pirmdien mēģināja izlauzties caur Ukrainas robežu Sumu apgabalā.

Krievija apšauda militāru objektu Polijas robežas tuvumā

Naktī uz otrdienu Krievija apšaudījusi militāro objektu Ļvivā, pavisam netālu no Polijas robežas.

Objekts atrodas Ļvivas apgabala Javorivā, kur kara pirmajā mēnesī tika apšaudīts militārais poligons, nogalinot 35 cilvēkus.

"Novojavorivskas pilsētas un pašvaldības ciemu iedzīvotāji, mūsu teritorijā atkal atskan sprādzieni. Pašlaik nevaru pateikt, tieši kur tie notika, bet sprādzieni ir dzirdami," sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Novojavorivskas pilsētas mērs Volodimirs Maceļuhs.

Ļvivas apgabala kara administrācijas vadītājs Maksims Kozickis solīja publiskot datus, tiklīdz tas būs iespējams. Viņš aicināja iedzīvotājus nefilmēt, nefotografēt un neizplatīt pieņēmumus no nepārbaudītiem kanāliem un grupām.

Kozickis vēlāk piebilda, ka atkal ticis apšaudīts militārās infrastruktūras objekts Javorivas rajona teritorijā ļoti tuvu Polijas robežai.

Naktī sprādzieni bija dzirdami arī Ļvivas pilsētā. "Nav apstiprinātas informācijas par raķešu trāpīšanu pilsētā. Par to kopīgi pateiksimies tiem, kas sargā mūsu debesis," lietotnē "Telegram" rakstīja Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs, solot no rīta sniegt precīzāku informāciju.

ANO apstiprina vismaz 3668 civiliedzīvotāju upurus kopš kara sākuma

Krievijas karā pret Ukrainu kopš 24.februāra ir gājuši bojā vismaz 3668 civiliedzīvotāji, bet vēl 3896 ir ievainoti, pirmdien paziņoja ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos pārvalde.

"Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos pārvalde uzskata, ka faktiskie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācijas saņemšana no dažām vietām, kur notikušas intensīvas kaujas darbības, aizkavējas, bet daudzi paziņojumi vēl arvien gaida apstiprinājumu," teikts dokumentā par šiem ANO datiem.

Starp šādām vietām ir Mariupole, Izjuma un Popasna, kur ir daudz upuru civiliedzīvotāju vidū, bet ziņas par tiem vēl jāpārbauda, tāpēc tās nav iekļautas ANO statistikā.

"Vairumam civiliedzīvotāju nāves vai ievainošanas gadījumu cēlonis bija spridzekļu lietošana ar plašu iedarbības zonu, tai skaitā apšaudes ar smago artilēriju un reaktīvajām zalvju uguns sistēmām, kā arī raķešu un aviācijas triecieni," teikts dokumentā.

Saskaņā ar apstiprinātajiem ANO datiem ir gājuši bojā 1353 vīrieši, 897 sievietes, 94 zēni un 82 meitenes, bet 1173 pieaugušo un 69 bērnu dzimumu vēl nav izdevies noskaidrot.

Ukrainas dati: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 27 900 karavīru

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 27 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma Krievijas spēki zaudējuši 1235 tankus, 3009 bruņutransportierus, 578 lielgabalus, 198 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 90 zenītartilērijas iekārtas, 201 lidmašīnu, 167 helikopterus, 2109 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 436 bezpilota lidaparātus, 43 specializētās tehnikas vienības un 97 spārnotās raķetes.

Krievija nepublicē regulāru informāciju par zaudējumiem.

ES apstiprina jaunu militāro palīdzību Ukrainai 500 miljonu eiro apjomā

Eiropas Savienības (ES) Ministru padome sēdē Briselē ir apstiprinājusi ceturto palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu eiro apjomā, kas paredzēta ieroču iepirkšanai un citām aizsardzības vajadzībām, preses konferencē paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

"Mēs apsvērām visus finanšu atbalsta ceļus uz humānās situācijas pasliktināšanās fona, ņemot vērā finanšu vajadzības kara periodā un valsts pēckara atjaunošanai, un galvenokārt pašaizsardzībai. Mēs vienojāmies piešķirt Ukrainai papildus 500 miljonus eiro no Eiropas Miera fonda ieroču piegādēm," sacīja Borels.

"Mēs sākām ar 500 miljoniem eiro un tagad jau esam sasnieguši divus miljardus.

Tā ir tikai aisberga virsotne, jo ļoti daudz dara pašas [ES] dalībvalstis, nelūdzot finanšu kompensāciju. Tas ir ievērojami vairāk par šiem diviem miljardiem," teica Borels.

Viņš atgādināja, ka Eiropas Miera fonds nav iekļauts ES budžetā, bet to veido dalībvalstu ieguldījumi un tas ir paredzēts ES drošības operāciju finansēšanai.

ES augstais pārstāvis atzīmēja, ka ES ārlietu ministru sanāksmē, kas bija veltīta situācijai Ukrainā, piedalījās arī Ukrainas un Kanādas ārlietu ministri. Ukrainas ārlietu ministram Dmitro Kulebam tajā tika apliecināts atbalsts un nodoms turpināt palīdzību Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.

Uz augšu
Back