Depozīta sistēma ārvalstīs: kā tā darbojas Eiropā un citviet pasaulē?

FOTO: Publicitātes foto

Kamēr Latvijas sabiedrība vēl tikai iepazīstas ar depozīta sistēmas darbību un aprod ar jauno ikdienas paradumu, citviet pasaulē sistēma ar labiem panākumiem darbojas jau desmitiem gadu, ne vien veicinot augstus atgrieztā un pārstrādei nodotā depozīta iepakojuma rādītājus, bet arī palīdzot sakopt vidi un mazinot atkritumu nonākšanu dabā.

Depozīta maksu uztver kā pašsaprotamu

Latvietei Lindai, dzīvojot Vācijā, kur jau teju 20 gadu veiksmīgi darbojas depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, šķiet gluži ikdienišķi, ka par stikla un plastmasas pudelēm veikalā ir jāpiemaksā nedaudz vairāk. Viņa atklāj, ka Vācijā stikla sulas pudelēm depozīta maksa ir 15 centi, savukārt alus pudelēm – 8 centi. Visvērtīgākās ir plastmasas pudeles, kurām piemērota 25 centu depozīta maksa. Mēneša garumā krātās pudeles Linda nogādā uz taromātu, bet izdotais kupons kalpo kā labs atalgojums, kas vienmēr tiek iztērēts turpat veikalā. Savukārt, lai depozīta iepakojumu uzglabāšanu mājas apstākļos padarītu vienkāršāku un ērtāku, viņa dalās ar savu atklājumu – statīvu, uz kura var izvietot kastes un uzglabāt stikla pudeles.

Sistēmas operators Vācijā Deutsche Pfandsystem GmbH (DPG) lēš, ka kopējais vienreizlietojamā iepakojuma atgriešanas rādītājs Vācijā ir 98 %. [1] Tas nozīmē ne vien to, ka uz ceļiem un mežos nonāk daudz mazāk atkritumu, bet arī, ka šī sistēma ļāvusi būtiski attīstīt aprites ekonomiku. Vairāk nekā 40 % no atgrieztajām vienreizlietojamām pudelēm tagad ir izgatavotas no otrreizējās pārstrādes materiāliem – šī pārstrādātā plastmasa daudzkārt var tikt izmantota ražošanas procesā, aizstājot jēlnaftu kā izejvielu no jauna ražotam PET materiālam.

Iepakojumu atgriešana ir daļa no ikdienas

Zviedrijā depozīta sistēma darbojas jau kopš 1984. gada, un sākotnēji iedzīvotāji tajā varēja nodot alumīnija skārdenes, bet pēc desmit gadiem, 1994. gadā, sistēma tika pielāgota arī PET pudeļu nodošanai. Dzērienu iepakojumu atgriešana Zviedrijas iedzīvotājiem ir neatņemama daļa no ikdienas – ik gadu zviedri pārstrādā 1,8 miljardus pudeļu un skārdeņu, izmantojot tā saukto “pantu” jeb dzērienu iepakojumu atgriešanas sistēmu, kas darbojas visā valstī un visnotaļ līdzinās mūsu Latvijas depozīta sistēmai.[2]

Zviedrijā dzīvojošais Agnis atgriešanai paredzētās pudeles un skārdenes uzglabā papīra maisiņā virtuvē. Viņš uzsver, ka nodot ir iespējams tikai tās pudeles un skārdenes, uz kurām ir redzama depozīta zīme. Ja šādas zīmes nav, iepakojumu nodot nevar – šo nosacījumu zviedri jau sen ir apguvuši un depozīta zīmi uz iepakojuma ātri un viegli piefiksē jau pirkuma brīdī. Arī Zviedrijā, gluži kā Latvijā, iepakojumus taromātā ievieto pa vienam ar apakšējo daļu pa priekšu, un taromāts izdod kuponu par nodotajiem iepakojumiem, kuru pēcāk var izmantot veikalā kā norēķinu līdzekli.

Viena no veiksmīgākajām depozīta sistēmām pasaulē

Somijā depozīta sistēma tika izveidota pagājušā gadsimta 50. gados, un šodien gandrīz visas apgrozībā esošās pudeles un skārdenes tiek pārstrādātas. Ne velti Somijas depozīta sistēmu vērtē kā vienu no labākajām pasaulē – pērn somiem izdevies atgriezt vidēji 95 % no tirdzniecībā laistajiem depozīta iepakojumiem.[3] Arī Somijā, līdzīgi kā kaimiņvalstī Zviedrijā, daudzi iedzīvotāji dzērienu iepakojumus mājās izvēlas uzglabāt papīra maisiņā. Iepakojumu nodošanas sistēma darbojas tieši tāpat kā pie mums – iepakojumu taromātā jāievieto ar apakšējo daļu pa priekšu. Par nodotajām iepakojumu vienībām taromāts izdod kuponu, ko var atprečot veikalā.

Krāt, šķirot, pārstrādāt – depozīta sistēma Austrālijā

Austrālijā atkritumu šķirošana un otrreizēja pārstrāde ir neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tukšo dzērienu iepakojumu uzglabāšanai mājas apstākļos iedzīvotāji izmanto lielas tvertnes, kurās var satilpt aptuveni 200 iepakojumi. Šādas tvertnes jāiztukšo tikai vienu vai divas reizes mēnesī. Sistēmā iespējams atgriezt skārdenes, kā arī PET un kartona iepakojumus. Gluži kā pie mums Latvijā, iepakojuma depozīta maksa ir 10 Austrālijas centi. Ievietojot atnesto iepakojumu taromātā, tas informēs, vai ir iespējams saņemt 10 centu atmaksu, kuru var atgūt kupona veidā vai ziedot kādam labdarības mērķim.

Depozīta sistēma pirmoreiz tika ieviesta 1977. gadā Dienvidaustrālijā,[4] un pēcāk tās piemēram sekoja arī citi reģioni. Dienvidaustrālija ir valsts līderis dzērienu iepakojumu atgriešanas un pārstrādes, kā arī atkritumu samazināšanas jomā. Dati liecina, ka kopējais sistēmā atgriezto iepakojumu rādītājs 2020.-2021. gadā bija 76 %.

Aktuālā informācija par depozīta sistēmu pieejama mājaslapā www.depozitapunkts.lv, kā arī “Depozīta punkts” Facebook un Instagram kontos.

Uz augšu
Back