Vīrs, kuru bija grūti nepamanīt. Viņa ierašanās pilsētā allaž tika ļoti gaidīta. Daudzu gar Hudzonas un Konektikutas upēm esošo pilsētu iedzīvotāji pat varēja mierīgi regulēt savus pulksteņus pēc ādas vīra parādīšanās laika. Parasti viņš, balstīdamies uz spieķa, izšļūca cauri pilsētai, tērpies sev raksturīgajā stilā – vienās ādās. Kas viņš bija? To neviens nezināja. Viņu pazina tikai kā Ādas vīru.

Neviens nezināja, kāpēc viņš valkāja 25 kilogramus smagu ādas tērpu, kas bija izgatavots no veciem ādas apaviem, kā arī to, kāpēc viņš  visu savu mūžu ik gadu veica 560 kilometrus garu nemainīgu ceļu, naktis pavadot  klinšu alās.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X