/nginx/o/2022/05/18/14558064t1h6e9e.jpg)
Liepājas muzeja krājuma arheoloģijas priekšmetu kolekcijā nonācis neparasts dobumakmens, kas atrasts Liepājas nomalē, Karostas apkaimes kāpu zonā netālu no jūras. Sākotnējā izpēte liecina, ka tas varētu būt skandināvu vēstures objekts, saistīts ar skandināvu ieceļotājiem, kas līdztekus kuršiem izveidoja apmetni Grobiņas priedienā no 7. līdz 9. gadsimtam.
Akmenim kopumā ir četri mākslīgi veidoti dobumi – viens akmens virspusē un trīs mazāki – apakšā. Dobumi ir ļoti rūpīgi veidoti – slīpēti, un par to senumu liecina dilušās virsmas. Pieņēmumi, kam akmens varētu būt kalpojis, ir dažādi – iespējams, izmantots graudu smalcināšanai tā lēzeno malu dēļ. Apakšējie dobumi, iespējams, izmantoti kādu darbarīku asināšanai.
Lai arī akmens ir salīdzinoši neliels – garumā 41 cm, platumā 37 cm un augstumā 17 cm, tā svars ir gana nopietns – 41,9 kg. Akmens sānā ir sens, dabisks lūzums.
Dobumakmeni apskatījuši un izpētījuši Latvijas Petroglifu centra vēsturnieks, dabas pētnieks Andris Grīnbergs, kā arī Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes, Pamatiežu ģeoloģijas fakultātes asociētais profesors Dr. ģeol. Ģirts Stinkulis, kuri atzina, ka atradums ir ļoti savdabīgs un interesants.
Kā portālam "TVNET" pavēstīja Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte, neparasto akmeni Karostas apkaimes kāpu zonā 7. maijā atrada liepājnieks Arturs Bilerts, taču kāpu vide tam nav bijusi sākotnējā atrašanās vieta, par ko liecina dzelzs savienojumu uzslāņojumi, kas nevarētu rasties sausā kāpu vidē. Iespējams, akmens pārvietots jau vairākas reizes.
