Sākot ar 24. maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm grūtniecēm un pensionāriem netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus, tā pirmdienas vakarā paziņojumā medijiem norādījusi Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).
Kā atgādina LVRA, Saeima 2022. gada 3. martā pieņēma likumu “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums”, kurš uz to brīdi paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas kopš to ierašanās Latvijā. Liela daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina.
Ukrainas kara bēgļi - galvenokārt sievietes ar bērniem, daudzbērnu ģimenes, grūtnieces un pensionāri - sākotnēji tika informēti no valsts un pašvaldību puses, ka tiem tiks nodrošināta izmitināšana un ēdināšana 90 dienas, sākot ar pirmo izmitināšanas dienu. 2022. gada 20. maijā (piektdiena), darba dienas beigās mītnes saņēma informāciju, ka no nākamās pirmdienas (23.05.2022) valsts ēdināšanu vairs neapmaksā, pamatojot to ar 2022. gada 18. maija Saeimas grozījumiem “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kas paredz ēdināšanu tikai pirmās 30 dienas.
LVRA vērš uzmanību uz faktu, ka praktiski lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu nav bijis iespējams iesaistīties darba tirgū, lai spētu nodrošināt pilnvērtīgu iztiku sev un bērniem.
Bez tam, šie cilvēki sākotnēji ir saņēmuši solījumu, ka ēdināšana būs nodrošināta visas 90 dienas kopš to uzņemšanas, taču nesagaidot noteikto termiņu – 4 dienas iepriekš - tiek pieņemts lēmums, ka par ēdināšanu šiem cilvēkiem ir jāparūpējas pašiem.
Balstoties uz LVRA biedru, kas izmitina Ukrainas kara bēgļus, informāciju, līdz šī gada 23. maija darba dienas beigām ne no valsts, ne pašvaldību puses Ukrainas kara bēgļi nav tikuši informēti par izmaiņām likumdošanā proti, ka no 24. maija rīta tiem vairs netiek nodrošināta valsts finansēta ēdināšana.
LVRA atgādina, ka sākoties karadarbībai Ukrainā un bēgļu iebraukumam Latvijā, viesnīcas bija pirmās, kas atsaucās izmitināt bēgļus, kā arī sniedza sociālo un psiholoģisko atbalstu uz sava rēķina.
Kā uzsver LVRA, šobrīd ir izveidojusies situācija, ka uzņēmēji ir nostādīti ķīlnieka lomā, netiek nodrošināta pilnvērtīga komunikācija ar bēgļiem ne par ēdināšanas pakalpojumu pārtraukšanu, ne par to, ka būs jāatstāj naktsmītne.
Latvijas Pašvaldību savienība pagājušajā nedēļā arī brīdināja, ka nekavējoties nepieciešams skaidrs un saprotams risinājums, lai no pirmdienas, 23.maija, "tūkstošiem Ukrainas bēgļu Latvijā" netiktu pārtraukta ēdināšana.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir pārliecināts, ka pēc sākotnējā 90 dienu atbalsta beigām Ukrainas bēgļi bez atbalsta nepaliks, jo palīdzība tikšot sniegta ar citu mehānismu palīdzību.
Saeimas deputāts, bijušais Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (AP) aģentūrai LETA pauda, ka atbalsta apmērs Ukrainas kara bēgļiem nedrīkst mazināties un tam vēl kādu laiku jāturpinās esošajā apmērā.
Šteina skatījumā, galvenos šķēršļus Ukrainas bēgļu atbalstam rada Finanšu ministrija. IeM, kā vērtēja politiķis, savu darbu esot izdarījusi, un tagad viss atduroties pie finansējuma. "Šajā situācijā, es domāju, ka ļoti svarīgi, ka ir sapratne par to, ka mums ir jādara viss, lai ukraiņiem maksimāli palīdzētu," piebilda Šteins.
Jau vēstīts, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz pirmdienai, 23. maijam, Latvijā reģistrēti 29 971 Ukrainas civiliedzīvotājs, bet 24 098 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.
