Vīķe-Freiberga: Būtiski nodrošināt visiem bērniem piekļuvi kvalitatīvai izglītībai

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalās savas grāmatas "The Singer of Songs. On Cognitive Shemas and Sequential Structuring in Longer Latvian Folk Songs" atvēršanas svētkos Latvijas Kultūras akadēmijā. FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Būtiski ir nodrošināt visiem bērniem piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, un tas ir jādara tik ilgi, cik bērns vēlas mācīties, UNESCO ziņojuma "Pārdomas par mūsu kopīgo nākotni. Jauns sabiedriskais līgums izglītības jomā" atklāšanas pasākumā pauda UNESCO Starptautiskās "Izglītības nākotnes" komisijas locekle, bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Viņa pasākumā skaidroja, ka Eiropas Savienības mērogā vairākās valstīs augstākā izglītība ir pieejama par brīvu un būtu jāapsver, vai modernā pasaulē šai izglītībai nevajadzētu būt pieejamai visiem.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) izcēla, ka patlaban ir vērojama izglītības krīze, kas tikai saasinājās Covid-19 pandēmijas dēļ. Ne visiem bērniem esot pieeja kvalitatīvām mācībām, kā arī pastāvot dziļāka sistemātiska krīze izglītības procesā.

UNESCO ziņojums "Pārdomas par mūsu kopīgo nākotni. Jauns sabiedriskais līgums izglītības jomā" ir jaunākais izglītības politikas dokuments, kurā ir formulēta izglītības attīstības vīzija 2050.gadam, par galveno izvirzot izglītības lietderīgumu jeb sabiedrisko labumu.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, runājot par ziņojumu, skaidroja, ka tas nav noteikta recepte, kurai sekojot, tiks attīstīts mācību process. Ziņojums esot viela, no kuras lasītājs var iedvesmoties un veicināt izaugsmi mācību procesā.

Ziņojuma saturā tiek atklāta jauna sabiedriskā līguma ideja izglītībā, izvirzot jautājumus par izglītības kā publiska un sabiedriska procesa būtību, sākot ar mācību saturu, mācību metodēm un izglītības telpu jeb tās plašo ekosistēmu.

Atklāšanas pasākumā Vīķe-Freiberga izcēla, ka skolām vajadzētu sadarboties ar citām sabiedrības iestādēm, kā nevalstiskajām organizācijām vai universitātēm, kas pienestu citādas perspektīvas mācības. Kā pozitīvu piemēru Vīķe-Freiberga pieminēja akciju "Mācībspēks", kas piesaistījusi dažādu jomu speciālistus un devusi viņiem iespēju uz noteiktu laiku kļūt par pedagogiem.

Papildus ziņojumā tiek izcelts, cik būtiska ir izglītība klimata pārmaiņu un tehnoloģisko transformāciju aspektos. Vīķe-Freiberga skaidroja, ka, raugoties uz pašreizējajiem notikumiem pasaulē, skolās nepieciešams vairāk attīstīt bērnu spēju respektēt planētu, dabu un citus cilvēkus.

Ar šo ziņojumu iedzīvotāji visā pasaulē tiek aicināti izglītības jomā veidot jaunu sabiedrisko līgumu, kas palīdzēs nodrošināt mierīgu, taisnīgu un ilgtspējīgu nākotni visiem. Ziņojuma galvenais mērķis un aicinājums ir veicināt un raisīt plašu sociālo dialogu par vēlamo nākotni un veidiem, kā izglītība var palīdzēt to sasniegt.

Uz augšu
Back