Aktuālais frontē ⟩ Kaujas Donbasā sasniegušas maksimālu intensitāti; Harkivas apšaudē septiņi nogalinātie

"Kaujas ir sasniegušas maksimālu intensitāti," preses brīfingā sacīja amatpersona.

"Ienaidnieka spēki dodas triecienuzbrukumā mūsu karaspēka pozīcijām vienlaicīgi vairākos virzienos. Mums priekšā ir ārkārtīgi sarežģīts un ilgs kauju posms," viņa piebilda.

"Situācija saglabājas sarežģīta, un tajā ir tālākas pasliktināšanās zīmes," sacīja Maļara.

"Mums ir jāsaprot, ka šis ir karš, un zaudējumi mūsu pusē diemžēl ir nenovēršami," viņa piebilda.

Krievija atvilkusi spēkus no Ukrainas ziemeļiem un centrālajiem rajoniem un sakoncentrējusi tos austrumos, kur tā cenšas iespiesties dziļāk Donbasā.

Krievijas spēki mēģina ielenkt vairākus svarīgus centrus, arī Severodonecku un Lisičansku, kas atrodas ceļā uz Doneckas apgabala pagaidu administratīvo centru Kramatorsku.

Lisičanskā Krievijas spēcīgās bombardēšanas rezultātā nodarīti ievērojami postījumi civilajai infrastruktūrai, arī humānās palīdzības centram, norādīja Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs.

Harkivas apšaudē septiņi nogalinātie

Krievijas karaspēkam ceturtdien apšaudot Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu, nogalināti septiņi un ievainoti 17 civiliedzīvotāji, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.

Ievainoto vidū ir deviņus gadus vecs bērns.

Apšaudīta Harkivas centrālā daļa, ziņapmaiņas platformā norādīja Sinehubovs.

Viņš aicināja pilsētas iedzīvotājus bez īpašas vajadzības neiziet uz ielas, bet gaisa trauksmes laikā doties uz patvertnēm.

Okupanti cer nostiprināties Hersonas apgabalā un daļā Zaporižjas apgabala

Krievijas karaspēka pārgrupēšanās Hersonas apgabalā un Zaporižjas apgabala okupētajos rajonos liecina par Krievijas nodomu nostiprināties šajās teritorijās, intervijā raidstacijai "Radio Brīvība" paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Vadims Skibickis.

"Hersonas apgabalā, Zaporižjas apgabala okupētajā teritorijā mēs redzam spēku pieaugumu, kas notiek karaspēka pārvietošanās rezultātā no Krimas pussalas teritorijas. Bet tas nāk tranzītā no Krievijas Federācijas. Un attiecīgi mēs redzam, cik spēcīgu karaspēka grupējumu Krievija šobrīd izvērš okupētajās Dienvidukrainas teritorijās," norādīja Skibickis, piebilstot, ka šajā grupējumā ir arī gaisa spēku un jūras spēku komponenti.

"Mēs redzam, ka no maija sākuma okupācijas karaspēks sāka pastiprināt savu aizsardzību. Tiek gatavotas atbilstošas inženierbūves, tiek veidota pat ne viena vai divas, bet trešā aizsardzības līnija," sacīja Skibickis, piebilstot, ka tas liek domāt, ka Krievija iecerējusi tur palikt uz ilgu laiku.

"Tieši šie militārie aspekti, militārie rādītāji liecina par Krievijas nodomiem sagrābt un paturēt šīs teritorijas," norādīja Skibickis.

Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 29 600 karavīru

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 29 600 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma 24.februārī Krievijas spēki zaudējuši 1315 tankus, 3235 bruņutransportierus, 617 lielgabalus, 201 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 93 zenītartilērijas iekārtas, 206 lidmašīnas, 170 helikopterus, 502 bezpilota lidaparātus, 114 spārnotās raķetes, 2225 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 47 specializētās tehnikas vienības.

Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai piekāpties agresoram

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdienas vakarā savā videouzrunā noraidīja dažu Rietumu politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai un atgādināja par 1938.gada Minhenes vienošanos kā neveiksmīgu mēģinājumu nomierināt agresoru.

"Lai ko darītu Krievijas valsts, atrodas kāds, kurš saka: ņemsim vērā tās intereses. Šogad [Pasaules ekonomikas forumā] Davosā tas atkal izskanēja. Neraugoties uz tūkstošiem Krievijas raķešu, ar kurām tika doti triecieni Ukrainai. Neraugoties uz desmitiem tūkstošu nogalinātu ukraiņu. Neraugoties uz Buču un Mariupoli. Neraugoties uz sagrautām pilsētām. Un neraugoties uz Krievijas valsts uzceltām "filtrācijas nometnēm", kurās nogalina, spīdzina, izvaro un pazemo, kā uz konveijera. Krievija to visu izdarījusi Eiropā," uzsvēra Ukrainas prezidents.

Viņš atgādināja bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera teikto, ka vajag atdot Krievijai gabalu Ukrainas teritorijas, lai nenotiktu Krievijas atsvešināšanās no Eiropas.

"Ir tāds iespaids, ka Kisindžera kungam kalendārā ir nevis 2022.gads, bet 1938.gads, un viņš domājis, ka runā ar auditoriju nevis Davosā, bet toreizējā Minhenē. Starp citu, reālajā 1938.gadā, kad Kisindžera kunga ģimene glābās no nacistiskās Vācijas, viņam bija 15 gadi un viņš visu lieliski saprata. Un toreiz no viņa nedzirdēja to, ka esot vajadzīgs pielāgoties nacistiem tā vietā, lai glābtos no viņiem vai cīnītos pret viņiem," uzsvēra Zelenskis.

Viņš arī atzīmēja, ka dažos Rietumu medijos ir sākuši parādīties "simptomātiski" redakcijas ievadraksti par to, ka Ukrainai vajag piekrist smagiem kompromisiem, atdodot teritoriju apmaiņā pret mieru. Šāds raksts tika publicēts amerikāņu laikrakstā "New York Times".

"Iespējams, "New York Times" arī 1938.gadā rakstīja kaut ko tamlīdzīgu. Bet tagad, atgādinu, tomēr ir 2022.gads," uzsvēra Zelenskis.

Prezidents sacīja, ka šādi "lieli ģeopolitiķi", kas iesaka Ukrainai kaut ko atdot Krievijai, negrib redzēt parastos cilvēkus, miljoniem ukraiņu, kuri dzīvo teritorijā, ko tiek piedāvāts apmainīt pret "miera ilūziju".

Zelenskis arī pauda pārliecību, ka pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma pasaule izrādījās nesagatavota ukraiņu drosmei, jo daudziem pasaulē nebija ieraduma ņemt vērā Ukrainu, lai gan bija ieradums ņemt vērā Krieviju.

"Tāpēc es pievēršu tādu uzmanību starptautiskām sanāksmēm, uzrunām citu valstu parlamentāriešiem, parlamentiem un tautām, komunikācijai ar ekspertiem, žurnālistiem un studentiem. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai pasaulē parādītos stabils ieradums ņemt vērā Ukrainu. Lai ukraiņu intereses nepārklātos ar to interesēm, kas steidzas uz kārtējo tikšanos ar diktatoru," paziņoja Zelenskis.

Kisindžers Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka Ukrainai vajadzētu atdot daļu savas teritorijas Krievijai, bet ASV un Rietumiem nevajadzētu cerēt uz Krievijas sakāvi Ukrainā. Savukārt "New York Times" redakcijas ievadraksta autori izteica pieņēmumu, ka Ukraina būs spiesta atdot teritorijas Krievijai, lai izbeigtu karu.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka Ukraina nepiekāpsies Putinam, jo viņa nomierināšanas stratēģija no 2014.gada līdz pilna apjoma iebrukuma sākumam jau ir izgāzusies un tai nav izredžu uz panākumiem nākotnē.

Izraēla neļauj nodot Ukrainai prettanku raķetes "Spike"

Izraēla ir noraidījusi ASV lūgumu atļaut Vācijai piegādāt Ukrainai prettanku raķetes "Spike", kas tiek ražotas Vācijā pēc Izraēlas tehnoloģijām un licences, vēstīja ASV ziņu vietne "Axios", atsaucoties uz ASV un Izraēlas ierēdņiem.

"Axios" ziņoja, ka ieroču piegādes jautājums ir viena no pēdējām politiskajām domstarpībām starp ASV un Izraēlu, kad ir runa par karu Ukrainā.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas spiediena ietekmē Izraēla ir koriģējusi savu politiku attiecībā uz Maskavu un pakāpeniski ieņēmusi proukrainiskāku nostāju, tomēr Izraēla vēl arvien nepiegādā Ukrainai mūsdienīgu bruņojumu.

Izraēlas Aizsardzības ministrijas augsta ranga ierēdnis Amirs Ešels pirms divām nedēļām Vašingtonā tikās ar ASV aizsardzības ministra vietnieku Kolinu Kālu, lai apspriestu abu valstu sadarbību drošības jomā.

Kāls tikšanās laikā pastāstījis par Baidena administrācijas centieniem pamudināt valstis uz ieroču piegādi Ukrainai un pajautājis, vai Izraēla atļaus Vācijai piegādāt Ukrainai prettanku raķetes "Spike". Ešels noraidījis šo lūgumu un atbildējis, ka Izraēla piegādās Ukrainai tikai neletālus ieročus.

Iznācis "Charlie Hebdo" "ukraiņu" numurs

Francijas satīriskā žurnāla "Charlie Hebdo" izdevēji ir izlaiduši Ukrainai veltītu numuru, ievietojot tajā ukraiņu karikatūristu darbus, un ienākumi no šī numura pārdošanas tiks nodoti Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, ziņoja Francijas laikraksts "Figaro".

Žurnāla 25.maija numurā ir ievietoti apmēram 20 ukraiņu karikatūristu darbi. Izdevēji atzīmēja, ka viņus šādi rīkoties pamudinājusi "solidaritāte" ar ukraiņu kolēģiem, kuri "turpina darīt savu darbu" par spīti Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Ukraiņu karikatūras ir "acīmredzami nesaudzīgas pret Krievijas pārstāvjiem, tās demonstrē humoru, kas negrib padoties patvaļas un terora priekšā", savā paziņojumā paskaidroja "Charlie Hebdo".

Lielākā daļa ievietoto karikatūru tika paņemtas no izstādes "Krievijas karakuģi, ej nah..", kuru Odesā sarīkoja vietējā karikatūristu asociācija.

Izdevums atzīmēja, ka no šī numura pārdošanas gūtie ienākumi tiks nodoti "Ukrainas Bruņotajiem spēkiem un Odesas teritoriālajai aizsardzībai".