Aktuālais frontē ⟩ Maskava rēķinās ar papildu ienākumiem 13,7 miljardu apmērā

Neilgi pirms ES samita par iespējamo Krievijas naftas embargo Maskava pirmo reizi valsts televīzijā novērtējusi savus papildu ienākumus no augstajām energoresursu cenām. Papildu ienākumus valdība šogad vēlas tērēt, nevis uzkrāt.

Finanšu ministrs Antons Siluanovs sacīja, ka nauda būtu jātērē „papildu maksājumiem” pensionāriem un ģimenēm ar bērniem, kā arī „speciālajai operācijai” Ukrainā.

Rietumi ir noteikuši sankcijas pret Maskavu saistībā ar pēdējo Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijas naftas un gāzes piegādes līdz šim ir bijušas atbrīvotas no tām. Tā kā kara rezultātā visā pasaulē ir ļoti augstas energoresursu cenas, Maskava šobrīd gūst rekordlielus ieņēmumus.

Ukraina saņem pašgājējhaubices un pretkuģu raķetes Harpoon

Ukrainas bruņotie spēki saņem jaunas ieroču piegādes: valsts saņēmusi pretkuģu raķetes no Dānijas un pašgājējhaubices no ASV, sociālajā tīklā Facebook raksta aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. „Mūsu valsts piekrastes aizsardzība tiek stiprināta ar raķetēm Harpoon,” sacīja ministrs. Piegādes ir daļa no jaunās ieroču paketes, par kuru vienojušies starptautiskie sabiedrotie.

Pretkuģu raķetes Harpoon var palaist arī no sauszemes, un, pēc ražotāja domām, tās var trāpīt kuģos vairāk nekā 67 jūras jūdžu (124 kilometru) attālumā. Turklāt Ukraina saņēmusi amerikāņu pašgājējhaubices M109, kas spēj trāpīt attālākiem mērķiem uz sauszemes, sacīja ministrs.

30,000. Does this huge number make us happy? No. This should not have happened. But as long as even one enemy soldier remains on our land, we will continue to be unhappy, regardless of how many zeros are added to this horrible statistic. pic.twitter.com/Ex11v5aXu4

— Defence of Ukraine (@DefenceU) May 28, 2022

Putins brīdina Vāciju un Franciju par jaunām ieroču piegādēm

Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis Vāciju un Franciju atturēties no ieroču piegādēm Ukrainai. Telefonsarunā ar kancleru Olafu Šolcu un prezidentu Emanuelu Makronu Kremļa priekšnieks, pēc Krievijas avotu ziņām, sacīja, ka turpmākās ieroču piegādes ir "bīstamas". Līdz ar to pastāvot risks, ka "situācija Ukrainā turpinās destabilizēties un saasināsies humanitārā krīze".

Putin tells Macron and Scholz that West's arms flow to #Ukraine risks "further destabilization of situation and aggravation of humanitarian crisis."

No, it is #Russia's unjustified war that destabilizes situation and aggravates humanitarian crisis...and Putin could stop it. pic.twitter.com/bmJetn2yZq

— Steven Pifer (@steven_pifer) May 28, 2022

Ukrainas sarunvedējs: Vienošanās ar Krieviju nav ne centa vērta

Ukrainas galvenais sarunvedējs sarunās ar Krieviju Mihailo Podoļaks apšauba iespēju noslēgt ar Maskavu jebkādu līgumu, kuram varētu uzticēties. „Jebkura vienošanās ar Krieviju nav ne centa vērta,” īsziņu servisā Telegram raksta Podoļaks. „Vai ir iespējams risināt sarunas ar valsti, kas vienmēr melo ciniski un propagandiski?”

Podoļaks ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks. ”Krievija ir pierādījusi, ka tā ir barbariska valsts, kas apdraud pasaules drošību,” skaidro Podoļaks. „Barbaru var apturēt tikai ar spēku.” Ukraina un Krievija viena otru vaino iestrēgušās miera sarunās. Pēdējā zināmā saruna, kurā tikās abu pušu dalībnieki, notika 29. martā.

#Ukraine Mariupol. This pain is unbearable.

A man cries while sitting by the road in the middle of a completely ruined city pic.twitter.com/0sJPjI1aQg

— Hanna Liubakova (@HannaLiubakova) May 28, 2022

Hersona slēdz robežu ar Ukrainas kontrolēto teritoriju

Krievijas karaspēka okupētais Hersonas reģions Ukrainas dienvidos slēdzis bēgļiem robežu ziemeļos. "Robežšķērsošana Mikolajivas un Dņepropetrovskas apgabalu virzienā ir ļoti bīstama, ņemot vērā Ukrainas kaujinieku sistemātiskās apšaudes," skaidrojot lēmumu, sacīja Krievijas okupācijas spēku militārās administrācijas priekšnieka vietnieks Kirils Stremosovs.

Tā vietā izbraukšana no Hersonas apgabala ir iespējama caur Krimas pussalu vai Krievijas kontrolēto Zaparožijas apgabala daļu. Jaunā administrācija ir uzņēmusies daudzas iniciatīvas, lai atdalītu Hersonas reģionu no Ukrainas un savienotu to ar Krieviju.

Tika ieviesta Krievijas nacionālā valūta rublis, administrācija pieprasījusi Krievijas pasu izsniegšanu un reģiona iekļaušanu Krievijas Federācijā - pat bez iepriekšēja referenduma. Pat Maskava uz pēdējo iniciatīvu reaģēja piesardzīgi.

the details of the dogfight over #Kherson yesterday that resulted in downing of a Su-35 of the 23rd Fighter Aviation Regiment of the Eastern Military District of the russian federation https://t.co/V0J7kznEGs

— Euromaidan PR (@EuromaidanPR) May 28, 2022

Krievijas karaspēks var ielenkt Severodoņecku, bet nespēs ātri virzīties uz priekšu

27. maijā Krievijas karaspēks veica tiešus uzbrukumus Severodoņeckai un tuvāko dienu laikā var to ielenkt. Taču pašā pilsētā okupanti nespēs ātri virzīties uz priekšu, jo apdzīvotajās vietās viņi darbojas slikti, ziņo Amerikas kara pētījumu institūts (ISW).

Saskaņā ar Amerikas kara pētījumu (ISW) institūta datiem, Krievijas spēki turpina veidot pozīcijas ap pilsētu, taču vēl nav ielenkuši ukraiņu aizstāvjus. Ukrainas spēki turpina uzturēt aizsardzību Ukrainas austrumos un ir palēninājuši lielākās daļas okupantu virzību uz priekšu. Visticamāk, Krievijas Federācija turpinās pakāpenisku ofensīvu un tuvākajās dienās varētu ielenkt Severodoņecku, taču Krievijas operācijas ap Izjumu ir apstājušās, un Krievijas karaspēks, visticamāk, nespēs palielināt ofensīvas tempu.

Vakar okupanti iebruka pilsētā un mēģināja nostiprināties viesnīcas „Mir” rajonā. Viņi arī turpināja virzību uz Severodoņecku caur ciemiem tikai 9 un 14 kilometrus uz dienvidaustrumiem no pilsētas. Tā sauktā „Luhanskas Tautas republika” nekavējoties sāka ziņot, ka viņiem it kā izdevies Ukrainas militārpersonas ievilināt „Severodoņeckas katlā”, taču šī informācija neatbilst patiesībai, uzsvēra ISW.

Iebrucēji arī mēģināja sagrābt divas lielceļus uz austrumiem un ziemeļaustrumiem no Popasnas, lai daļēji nogrieztu Ukrainas militāros spēkus no Severodoņeckas. Krievijas karaspēks arī mēģināja uzsākt uzbrukumus uz austrumiem no Popasnas, lai nodrošinātu piekļuvi automaģistrālei T1303 uz Lisičansku. Pēc Kara izpētes institūta domām, okupanti, visticamāk, šobrīd dod priekšroku Lisičanskas virzienam, nevis virzās uz Bahmutu, lai atbalstītu galvenos Krievijas spēkus Severodoņeckā.

Iebrucēji nav pilnībā aplenkuši Severodoņecku, taču viņi jau cenšas ieņemt pilsētu. Tomēr Krievijas karaspēks visā kara laikā apdzīvotās pilsētu teritorijās darbojās slikti, un ir maz ticams, ka tas ātri virzīsies uz priekšu pašā reģionālā centrā.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 30 000 karavīru

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 30 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma 24.februārī Krievijas spēki zaudējuši 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Kremlis atkal apspriež iespējamo uzbrukumu Kijivai

Krievijas karaspēks turpina virzīties uz priekšu Donbasā. Ukrainas oficiālo pārstāvju izteikumi šajā jautājumā kļūst arvien satraucošāki; spriežot pēc dažiem no tiem, Kijiva tur rēķinās lielu sakāvi. Interneta portāls „Meduza”, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta - neskatoties uz to, ka Krievijas armijas sasniegtais acīmredzami neatbilst Maskavas sākotnējiem plāniem, Kremlis atkal apspriež iespējamo uzbrukumu Kijivai - un pat cer uz pilna mēroga uzvaru karā. 

​

Kā norāda „Meduza” avoti Kremlī, Krievijas augstākā vadība joprojām nav atteikusies no šī mērķa sasniegšanas. „Mēs viņus [ukraiņus] jebkurā gadījumā nogalināsim. Visticamāk, līdz rudenim viss būs beidzies,” uzskata viens no avotiem.

💥 Booom! pic.twitter.com/pP4LHu1nyk

— Stanislav Tsykalovskyi (@proctolog) May 28, 2022

Vispārēju mobilizāciju Krievijā gaidīt nav vērts: Kremlis baidās spert šādu soli, jo tas var negatīvi ietekmēt Putina reitingus.

Turklāt Kremlis apšauba, vai rietumvalstis turpinās masveidā atbalstīt Ukrainu ar finansēm un ieročiem, ja karš ievilksies. “Agri vai vēlu Eiropai apniks palīdzēt – tā ir gan nauda, ​​gan ieroču ražošana, kas viņiem pašiem ir vajadzīga vairāk. Tuvāk rudenim būs jāved [ar Krieviju] sarunas par gāzi un naftu apkures sezonai,” Kremļa argumentus uzskaita viens no Medūzas sarunu biedriem.

Hodorkovskis prasa Ukrainai smagos ieročus

Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis mudina Rietumus piegādāt Ukrainai smagos ieročus. „Ja ukraiņiem netiks iedoti viņu pieprasītie ieroči, drīz Kijivas apkārtnē atkal sāksies kaujas,” izdevumam „Bild” sacīja 58 gadus vecais uzņēmējs. Viņš norādīja, ka Rietumu politiķi visvairāk baidās no Krievijas prezidenta Vladimira Putina. „Viņi uzskata, ka viņi nekaro. Tāpēc viņi arī uzskata, ka noteiktu ieroču piegāde var izraisīt eskalāciju vai pārvērst tos par kara partiju.” Hodorkovskis to nosauca par „ļoti stulbu attieksmi”.

Несмотря на репрессии и пропаганду, в России всё ещё живёт множество честных, умных, смелых и способных самостоятельно мыслить людей: pic.twitter.com/oCtahMuvbd

— Ходорковский Михаил (@mich261213) May 27, 2022

Ukrainas Ģenerālštāba kopsavilkums: Krievija turpina apmācīt rezervistus un ņemt ārā no krātuvēm vecos ieročus

Krievijas Federācijas Voroņežas apgabala teritorijā notiek rezervistu apmācības, un krievi turpina novecojušo ieroču un ekipējuma izvešanu no noliktavām.

Volinas un Poļesjes virzienos Baltkrievijas bruņotie spēki turpina stiprināt Baltkrievijas un Ukrainas robežu. Šo grupējumu pastiprina elektroniskās kara manevru grupas, kas darbojas gar Ukrainas valsts robežu.

The #Biden administration has approved the transfer of long-range multiple-launch rocket systems to #Ukraine, @nytimes reports.

This is likely to be announced next week. pic.twitter.com/rZsr8DlvU8

— NEXTA (@nexta_tv) May 28, 2022

Turpinās rezerves virsnieku apmācības gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības spēku vienību komplektēšanas vajadzībām Baltkrievijas izglītības iestādēs.

Operatīvi taktisko raķešu „Iskander-M” nodaļa pārvietota uz apdzīvoto vietu Luninets Brestas apgabalā. Triecienu draudi no Baltkrievijas saglabājas.

Foto: Ukraina 25.-27.maijā