SEPLP pārstāve: šobrīd stāsts par sabiedrisko mediju TV kanālu krievu valodā ir beidzies

Upleja-Jegermane atgādinājusi, ka šis jautājums ir ar garāku vēsturi un nav kļuvis aktuāls tikai pēc Krievijas sāktās karadarbības pret Ukrainu, kad Latvijā kārtējo reizi tika konstatēts, ka gana liela sabiedrības daļa informāciju smeļas no Krievijas propagandas kanāliem un seko agresora politiskajam naratīvam. Vēl pirms SEPLP sāka darbu, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jau bija izstrādājusi koncepciju par mazākumtautību multimediālo platformu, kas pamatā darbotos interneta vidē, stāstījusi padomes pārstāve, vienlaikus bija diskusijas, kā sasniegt to auditorijas daļu, kas aktīvi nelieto internetu, bet skatās televīziju, tādēļ tika saglabātas ziņas krievu valodā LTV7 kanālā, bet konceptuāli bija ideja izveidot atsevišķu kanālu, kur krievu valodā būtu dažādi raidījumi un ziņas apmēram četru stundu garumā.

"Šim mērķim nebija paredzēts finansējums, un to bija iecerēts prasīt vēlāk. (...) Politiski ideja par televīzijas kanālu krievu valodā nav atbalstīta, jo to noraidīja kultūras ministrs un arī koalīcijā tas neguva atbalstu. Nauda nav piešķirta, tāpēc vismaz pašlaik šis stāsts ir beidzies. Vai to nākotnē tomēr vajadzētu darīt? Es jau iepriekš biju skeptiska par šāda televīzijas kanāla izveidi un savu viedokli, ja man to prasa, nekad neesmu slēpusi. Es šaubos, vai Latvijas krievvalodīgie gribētu skatīties pēc satura kaut ko citu, nekā gadiem pieraduši un kas atbilst viņu pārliecībai," sacījusi Upleja-Jegermane.

Viņas vērtējumā, ideja, ka, vienkārši iedodot informāciju krievu valodā, šos cilvēkus izdosies uzrunāt un mainīt viņu pārliecību, esot diezgan naiva, bet politiķu rīcību ap šo jautājumu nosakot "atziņa, ka to nevar atstāt pašplūsmā un kaut kas būtu jādara. Vismaz jācenšas".

"Latvijā 2012.gadā bija referendums par valsts valodu, kurā ļoti skaidri tika dots mandāts, kādā virzienā mums jāiet. Valsts iestādēm nav mandāta paplašināt krievu valodas klātbūtni," piebildusi Upleja-Jegermane.