No Krievijas okupētās Hersonas aizbēgušie stāsta par spīdzināšanas un nolaupīšanas gadījumiem

TVNET/BBC
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AP / Scanpix

Raidorganizācijas BBC žurnālisti runājuši ar vairākiem Krievijas karaspēka okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas iedzīvotājiem, kuri stāsta, ka Krievijas karavīri viņus fiziski iespaidojuši un spīdzinājuši.

Oleksandrs Guzs telefonā rāda fotogrāfijas, kurās redzami lieli zilumi uz viņa sejas un ķermeņa. "Viņi man galvā uzlika maisu. Krievi draudēja, ka palikšu bez nierēm," stāsta Oleksandrs.

Viņš dzīvoja nelielajā Bilozerkas pilsētā un strādāja pašvaldībā, kā arī nodarbojās ar uzņēmējdarbību. Kad Hersonā ienāca Krievijas karaspēks, viņa sieva piedalījās proukrainiskajos mītiņos, bet pats Oleksandrs cīnījās, cenšoties nepieļaut savas pilsētas nonākšanu okupācijas spēku rokās. Kad tas tomēr notika, krievu karavīri viņu aizturēja.

"Vienu virvi viņi apsēja man ap kaklu, bet ar otru sasēja rokas," atceras Oleksandrs. Pratināšanas laikā viņam lika stāvēt ar kājām plati. "Ja neatbildēju, saņēmu sitienu starp kājām. Kad nokritu, sāku smakt. Kad centos piecelties, mani atkal sita. Un tad uzdeva jautājumu vēlreiz."

Kad Krievijas karavīri Oleksandru atlaida, viņš nofotografēja savus savainojumus. Attēlus viņš vispirms pārsūtīja ārvalstīs dzīvojošajam dēlam, bet pēc tam izdzēsa no sava tālruņa, lai tie netiktu atrasti. 

Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos esošajā Hersonā iebruka jau kara sākumā. Drīz vien Ukrainas telekanālu vietā sāka raidīt Krievijas propagandas pārraides, kā arī veikalu sortimentu nomainīja Krievijā ražotie produkti.

Vairāki no Hersonas aizbēgušie cilvēki BBC žurnālistiem stāsta, ka sākuši pazust cilvēki.

Iegūt informāciju par Hersonā notiekošo ir grūti. Cilvēki baidās par to runāt, un tie, kuri no apgabala aizbēguši, līdzīgi kā Oleksandrs iztīra telefona atmiņu, jo baidās, ka citādi tiks aizturēti Krievijas kontrolposteņos.

Olehs Baturins bija žurnālists Hersonas laikrakstā. Viņš stāsta, ka Krievijas karavīri esot viņu nolaupījuši dažas dienas pēc iebrukuma sākuma. "Viņi bļāva, lai nometos uz ceļiem. Aizklāja manu seju un lika turēt rokas aiz muguras. Viņi sita man pa muguru, ribām un kājām. Mani sita ar automāta stobru."

Olehs stāsta, ka ticis turēts gūstā astoņas dienas, kuru laikā dzirdējis, kā tiek spīdzināti vēl citi ieslodzītie, kā arī redzējis, kā Krievijas karavīri jaunam ukraiņu vīrietim likuši noticēt, ka tūlīt sodīs viņu ar nāvi. 

Abi vīrieši pašlaik atrodas Ukrainas valdības kontrolē esošajās teritorijās.

Par redzēto BBC žurnālistiem pastāstīja arī Hersonas slimnīcā strādājošs, kurš nevēlējās, lai viņa vārds tiktu publicēts. Ārsts norāda, ka redzējis spīdzināšanas pēdas - hematomas, nobrāzumus, grieztas brūces, apdegumus uz rokām un kājām un pazīmes par lietotu elektrošoku, sasietām rokām un žņaugšanu. 

"Briesmīgākie gadījumi bija apdegumi uz dzimumorgāniem, izvarota meitene ar šautu brūci galvā un gludekļa atstāti apdegumi uz pacienta muguras un vēdera," uzskaita mediķis. "Pacients man teica, ka viņam vēdera lejasdaļā esot tikuši piestiprināti divi automašīnas akumulatora vadi un ka viņam likts stāvēt uz slapjas lupatas."

Ārsts uzskata, ka ir vēl daudz cietušo, kuri netika saņēmuši medicīnisko palīdzību.

Daļa hersoniešu baiļu dēļ neiziet no mājām, uz citiem tiek izdarīts psiholoģiskais spiediens, norāda mediķis. "Tiek draudēts, ka tiks nogalinātas viņu ģimenes, un viņus iebiedē visos iespējamajos veidos," viņš saka.

Saskaņā ar ārsta stāstīto, spīdzināti tikuši tie ukraiņi, kuri nevēlējās izrādīt lojalitāti Krievijas okupācijas armijai, kuri bija dienējuši Ukrainas teritoriālās aizsardzības vienībās vai kuru ģimenes locekļi saistīti ar militārajām aprindām, bet ar dažiem tas noticis vienkārši nejaušības dēļ.

ANO Cilvēktiesību monitoringa misija Ukrainā un organizācija "Human Rights Watch" žurnālistiem paudusi satraukumu par izskanējušajām apsūdzībām par spīdzināšanas un nolaupīšanas gadījumiem. 

Krievijas Aizsardzības ministrija uz BBC jautājumiem neatbildēja.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu