FM: Latvija atkārtoti lūdz pagarināt ES fondu izmaksu attiecināmības termiņu par vismaz vienu gadu

Otrdien, 2.jūnijā, finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) kopā ar Latvijas delegāciju piedalījās kohēzijas politikas Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kur ar kohēzijas politikas ministriem tika apspriests kohēzijas politikas atbalsts Ukrainas bēgļiem un Krievijas kara ietekme uz tās īstenošanu. Sanāksmē arī tika pārrunāti Eiropas Savienības (ES) Padomes secinājumi, reaģējot uz astoto Eiropas Komisijas (EK) kohēzijas ziņojumu.

Apspriežot izaicinājumus un iespējamos risinājumus, ko, reaģējot uz Krievijas kara radītajām problēmām (migrācijas krīze, riski sekmīgi pabeigt uzsāktos kohēzijas politikas pasākumus strauji pieaugošo būvmateriālu cenu un trūkstošā darbaspēka dēļ un citi), Latvija kopā ar vēl deviņām ES dalībvalstīm izteikušas EK kopīgi adresētā politiskā paziņojumā maija sākumā, Latvijas pārstāvji atkārtoti pauda atbalstu paziņojumā piedāvātajiem risinājumiem.

Kā viens no efektīvākajiem risinājumiem līdzās citiem kopīgajā paziņojumā iekļautajiem priekšlikumiem būtu pagarināt ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības termiņu par vismaz vienu gadu, tas ir, līdz 2024.gadam, uzsvēra Dālderis, paužot Latvijas nostāju.

Latvijas pārstāvji akcentēja arī elastīgākas pieejas nepieciešamību no EK puses plānošanas perioda slēgšanai. Attiecībā uz atbalstu Ukrainas bēgļiem Latvijas delegācija atzīmēja, ka 2014.-2020.gada plānošanas perioda kohēzijas politikas un programmas REACT-EU finansējums jau ir ieplānots citu būtisku projektu īstenošanai ar mērķi risināt Covid-19 sekas, tāpēc būtiski ir rast papildu finanšu resursus šobrīd spēkā esošajā daudzgadu finanšu shēmā 2021.-2027.gadam.

FM pārstāvji norāda, ka lūgumi pagarināt plānošanas perioda attiecināmības periodu ir saņemti no dažādām nozaru organizācijām, kā arī pašvaldībām un nozaru ministrijām. Attiecīgi FM ir nosūtījusi vēstules EK gan individuāli, gan koordinējoties ar citām dalībvalstīm. Šobrīd Latvija kopā ar pārējām deviņām dalībvalstīm no EK gaida atbildi.

Pārrunājot ES Padomes secinājumus par astoto EK kohēzijas ziņojumu, ministra padomnieks Dālderis norādīja, ka kohēzijas politikai arī turpmāk būtu jāturpina atbalstīt mazāk attīstītās dalībvalstis, jo, neskatoties uz straujo izaugsmi, ES līmenī atšķirības saglabājas būtiskas.

Tāpat ministra padomnieks norādīja, ka kohēzijas politikā ir būtiski saglabāt iespējami lielu elastību ES līmeņa regulējumā, un kopējo ES mērķu sasniegšanai ir būtiski noteikt galvenos ieguldījumu virzienus, vienlaikus saglabājot pietiekamas manevra iespējas dalībvalstīm jaunu izaugsmes izaicinājumu risināšanai.

Jau ziņots, ka 2.maijā Latvija kopā ar vēl deviņām citām ES dalībvalstīm aicināja EK pagarināt ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības termiņu par vismaz vienu gadu.

Reaģējot uz Krievijas kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem - bezprecedenta ukraiņu migrāciju uz Eiropu un riskiem sekmīgi pabeigt sāktos Kohēzijas politikas pasākumus -, Latvija kopā ar vēl deviņām citām ES dalībvalstīm ir savstarpēji vienojušās par kopīgu politisku paziņojumu EK par steidzamiem problēmu risinājumiem.

Latvija paziņojumu parakstījusi kopā ar Bulgāriju, Horvātiju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju un Slovākiju.

Latvijas vārdā paziņojumu ir parakstījis finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Paziņojumā dalībvalstis atzīst, ka tās saskaras ar ierobežotām finansiālām iespējām palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Tāpat dalībvalstis norāda uz problēmām Kohēzijas politikas projektu īstenošanā saistībā ar sarežģījumiem piegāžu ķēdēs, kā rezultātā trūkst daudz svarīgu būvniecības materiālu un to cenas būtiski paaugstinās, trūkst arī darbaspēka, jo ukraiņi, kas dalībvalstīs nodarbināti būvniecībā, atgriežas Ukrainā, lai karotu, kā arī ir citi izaicinājumi.