Kad Krievijas diktators Vladimirs Putins februārī paziņoja par iebrukumu Ukrainā, karš lielai daļai Krievijas sabiedrības bija kaut kas tāls, ko bez īpašām raizēm var novērot propagandas televīzijas ekrānos, sēžot ērtā dīvānā. Tomēr vien dažu dienu laikā kara atbalss bija dzirdama arī pašā Krievijā - vispirms bargu sankciju un plaša starptautiskā nosodījuma veidā, kam vēlāk pievienojās arī Rietumu uzņēmumu masveida aiziešana no Krievijas, kā arī pirmo Ukrainā nogalināto krievu kareivju atgriešanās dzimtenē zārkos. Kara atbalss kara ceturtajā mēnesī ir dzirdama arvien skaļāk, degradējot Krievijas sabiedrību arvien vairāk.

Krievijas sabiedrība šobrīd atrodas agresīvas pakļaušanās gūstā, bet sabiedrības sociālo saišu degradācija valstī tikai pieņemsies spēkā.

Diskusija kļūst plašāka un plašāka. Jūs savu līdzpilsoni varat dēvēt par nodevēju un uzskatīt viņu par mazāk vērtīgu cilvēku tikai tāpēc, ka viņš nosoda karu. Jūs varat, tāpat kā liela daļa augstu valsts amatpersonu, brīvi un mierīgi spekulēt par kodolkara iespējamību. Tas ir kas tāds, kas padomju laikos netika pieļauts, jo visas puses apzinājās, ka kodolkara radītais posts būs neaptverams.

CopyLinkedIn Draugiem X