/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien, 6. jūnijā, izturēja neuzticības balsojumu, kuru parlamenta apakšnamā Pārstāvju palātā rīkoja viņa Konservatīvās partijas deputāti pēc vairākiem skandāliem.
Vairāk nekā divus gadus pēc savas uzvaras parlamenta vēlēšanās Džonsons atkal pierādīja savu spēju izkļūt sveikā no politiskām nepatikšanām, lai paliktu pie varas.
Džonsona pozīcijas tomēr ievērojami vājināja skandāli, ko izraisīja ziņas par ballītēm Dauningstrītā Covid-19 karantīnas režīma laikā. Šīs ziņas nozīmēja, ka Džonsons kļuvis par pirmo Lielbritānijas premjerministru, kas pārkāpis likumu amata pildīšanas laikā.
Balsojumā Džonsonu atbalstīja 211 Konservatīvās partijas deputāti, bet 148 viņu neatbalstīja. Lai izturētu šo balsojumu, bija vajadzīgs, lai viņu atbalstītu konservatīvo deputātu vairākums - 180 no 359.
Ja Džonsons zaudētu neuzticības balsojumā, viņam nāktos pamest Konservatīvās partijas līdera un premjerministra amatus. Tā kā viņš izturējis šo balsojumu, tad šādu neuzticības balsojumu viņam nedrīkstēs rīkot veselu gadu.
Bijušās Lielbritānijas premjerministres Mārgareta Tečere un Terēza Meja no Konservatīvās partijas bija atkāpušās no amata pēc neuzticības balsojuma izturēšanas ar nelielu pārsvaru, jo uzskatīja savas amata pozīcijas par neglābjami iedragātām.