Vērtēs grozījumus, kas paredz tiesības aizsardzības ministram lemt par speciālo operāciju veikšanu ārvalstīs

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likums paredz speciālās operācijas kā vienu no NBS veicamajiem pasākumiem.

Speciālās operācijas ir militāras darbības, kuras veic speciāli norīkoti, organizēti, apmācīti un ekipēti spēki, kas nokomplektēti ar speciāli atlasītām militārpersonām, un kurās izmanto speciālu taktiku, tehniskos līdzekļus un paņēmienus.

Šo operāciju laikā var tikt izmantotas slēptas vai diskrētas metodes, uzņemoties politiskos un militāros riskus, kas nav raksturīgi konvencionālo spēku operācijām. Speciālās operācijas nereti tiek veiktas, tieši iesaistoties sadursmē ar pretinieku.

Speciālo operāciju panākumi lielā mērā ir atkarīgi no spējas nekavējoties reaģēt uz apdraudējumu un maksimāli ilgā laika posmā nodrošināt plānotās operācijas diskrētumu.

Lai operatīvi un iespējami savlaicīgi īstenotu pretreakciju uz militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju, kā arī, lai īstenotu šīs situācijas novēršanai nepieciešamos preventīvos pasākumus, NBS likumā un Nacionālās drošības likumā nepieciešams iekļaut normu, kas aizsardzības ministram paredz tiesības pieņemt lēmumu par NBS speciālo operāciju īstenošanu ārvalstīs.

Patlaban strauji pieaugot valsti apdraudošu situāciju skaitam kibervidē, kas saistītas ar pretlikumīgu piekļuvi informācijas sistēmām, elektronisko sakaru tīkliem, to darbības traucējumiem u.tml., nepieciešams stiprināt bruņoto spēku spējas stāties pretim minētajiem izaicinājumiem. Šādu situāciju deeskalācija prasa papildus bruņoto spēku resursus un līdzekļus pretreakcijas spēju pilnveidošanai.

NATO dalībvalstis, ņemot vērā arvien pieaugošos drošības riskus, kas saistīti ar trešo valstu darbībām kibervidē, ir atzinušas, ka kibervide ir atsevišķa operacionāla vide līdzīgi kā sauszeme, gaiss, jūra un kosmoss.

Papildus tam NATO dalībvalstu un valdību vadītāji 2021.gada NATO samita deklarācijā atzinuši, ka kiberuzbrukums var būt iemesls Ziemeļatlantijas līguma 5.panta aktivizācijai, ja tā lemj Ziemeļatlantijas Padome. Vienlaikus deklarācijā ir pausta skaidra apņemšanās izmantot pilna mēroga spējas, lai atturētu un aizsargātu alianses dalībvalstis no pilna spektra kiberuzbrukumiem.

Līdz ar to efektīvai reaģēšanai uz iespējamiem draudiem visās operacionālajās vidēs ir nepieciešams nacionālā līmenī attīstīt arī aktīvās kiberaizsardzības spējas, un nepieciešamības gadījumā tās pielietot, ja cita veida centieni pretinieka atturēšanai nav bijuši sekmīgi. Aktīvās kiberaizsardzības operācijas ietver darbības kibervidē, kas vērstas uz uzbrukumu nepieļaušanu, pārtraukšanu un atturēšanu gan pašaizsardzības nolūkos, gan preventīvi.

Aktīvās kiberaizsardzības pasākumu efektivitātei ir būtiska savlaicīga un ātra lēmumu pieņemšana, kā arī svarīga ir šo lēmumu konfidencialitātes nodrošināšana. Līdz ar to lēmumus par šādu operāciju īstenošanu būtu jāpieņem aizsardzības ministram.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz, ka aizsardzības ministrs, izvērtējot valsts drošības un aizsardzības intereses, pieņem lēmumu par NBS speciālo operāciju īstenošanu ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operāciju īstenošanu. Aizsardzības ministrs lēmumu saskaņo ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru. Par speciālās operācijas norisi un rezultātiem informē Nacionālās drošības padomi.

Grozījumi ir salāgoti ar attiecīgiem grozījumiem NBS likumā, kas virzāmi pieņemšanai vienkopus.

Plānots, ka grozījumus virzīs steidzamības kārtā.