Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samita norisei Rīgā, kas kopā ar Biznesa forumu notiks 20.jūnijā un 21.jūnijā, ir izvirzīts mērķis - sniegt pozitīvus signālus, ka reģions ir drošs un atvērts investīcijām, uzsvēra speciālo uzdevumu vēstnieks TJI samita sagatavošanas jautājumos Edgars Bondars.
Jautāts, vai TJI samita norise Rīgā padarīs Latviju redzamāku investoriem, vēstnieks pauda viedokli, ka tas noteikti notikšot. Bondars apgalvoja, ka Rīgas samita gatavošanas gaitā novērots, ka pieaugusi investoru un dažādu valstu interese par TJI.
Vēstnieks pavēstīja, ka viņa iepriekšējā darba vieta bija Latvijas vēstniecība Polijā, kas ir aktīva TJI dalībvalstis. Bondaram notikušas sarunas ar Austrālijas, Japānas un Dienvidkorejas vēstniekiem, kuri vēlējušies noskaidrot, kas ir TJI un kādas ir investoru par iesaistes iespējas.
Viņš atzīmēja, ka Rīgas samitā ir aicināti piedalīties arī citu valstu pārstāvji ārpus TJI, un viens no šī notikuma galvenajiem mērķiem ir sniegt pozitīvus signālus par to, ka Trīs jūru reģions ir drošs, tas ir atvērts ilgtspējīgām investīcijām.
Runājot par samitu un kādi pasākumi tā laikā ir plānoti, Bondars uzsvēra, ka samita laikā notiks prezidentu jeb valstu vadītāju tikšanās. Tas būs slēgts pasākums. Otrs lielais pasākums būs TJI Biznesa forums, kas būs sadalīts vairākos blokos.
Pasākumā divu dienu garumā notiks valstu vadītāju, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Foruma dalībnieki spriedīs par reģiona infrastruktūras savienojamības veicināšanas nozīmi un investīciju piesaisti enerģētikas, transporta un digitalizācijas sektoriem, kā arī meklēs jaunus sadarbības modeļus.
"Manuprāt, Rīgas samits paliks vēsturē ar to, ka mēs esam pirmā valsts, kas rīkojusi TJI Pilsoniskās sabiedrības forumu," sacīja vēstnieks.
Pēc viņa paustā, piedāvāts Rīgā organizēt tikšanos starp TJI un līdzīgi domājošo valstu nevalstisko organizāciju, domnīcu, profesionālo un jauniešu organizāciju pārstāvjiem, lai diskutētu, kā TJI idejas varētu nākt par labu sabiedrībai.
Bondars norādīja, ka pilsoniskās sabiedrības forums notika 21.maijā un tajā piedalījās 60 dalībnieki praktiski no visām TJI valstīm, kā arī pārstāvji no Gruzijas un Moldovas. Sarunās tika apspriesti savienojamības, digitalizācijas, pārvaldības, drošības un citi jautājumi. Partneris foruma rīkošanā bija Latvijas Transatlantiskā organizācija.
Viņš skaidroja, ka rezultātā forumā tiks izstrādātas rekomendācijas Trīs jūru reģiona valstu prezidentiem. Tāpat, pēc vēstnieka paustā, notiks parlamentāriešu forums. Ar šādu ideju klajā nāca Saeimas Ārlietu komisija. Paredzēts, ka tiks saaicināti parlamentu pārstāvji no TJI un līdzīgi domājošām valstīm, lai apspriestu līdzīgas tēmas - savienojamība, transports, enerģētika, pārrobežu sadarbība.
"Domāju, ka viņiem vajadzētu runāt arī par to, kā likumdošanu padarīt tādu, kas palīdz projektiem. Iecerēts arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizēts pasākums, kas uz diskusiju aicināt TJI valstu kameru pārstāvjus," sacīja Bondars.
Runājot par gaidāmo Biznesa formu, pēc vēstnieka paustā, tas būs sadalīts vairākos blokos. Paredzēts investīciju, digitālais, enerģētikas, transporta un misiju pieejas panelis. Biznesa forumā norisināsies arī dažādi satelītpasākumi, lai pasākumu apmeklētājiem ļautu izvēlēties savām interesēm atbalstošāko notikumu.
Jautāts, kāpēc TJI tie uzskatīta par nozīmīgu ekonomisko un ģeopolitisko instrumentu, Bondars sacīja, ka tas apvieno valstis, kurām pēc iestāšanās ES ir strauja ekonomiskā attīstība. Viņš norādīja, ka TJI ir spēcīga transatlantiskā dimensija. Ekonomiskie projekti, kas orientēti uz ziemeļu, dienvidu savienojamības stiprināšanu, var kalpot ne tikai ikdienas vajadzībām, bet arī drošībai.
"Jebkurš infrastruktūras projekts var kalpot arī militārām vajadzībām. Ja šos projektus īstenos dzīvē, tie kalpos cilvēku vajadzībām un ārkārtas situācijās arī drošības politikas vajadzībām. Tāpēc mums ir ļoti svarīga arī transatlantiskā saikne un lielāka sadarbība starp partneriem NATO," skaidroja vēstnieks.
Runājot par to, kādi TJI projekti tiek īstenoti Latvijā, Bondars norādīja, ka patlaban tiek domāts par vairākiem projektiem, no kuriem daži jau ir iesniegti. Projekti attiecas uz tādām jomām, kā, piemēram, vēja un loģistikas parku attīstība, saules enerģijas izmantošana pilsētu apgaismošanai, gāzes termināļa būvniecību.
Jautāts par TJI Investīciju fondu, kas piesaistīts TJI, kādas ir Latvijas investīcijas šajā fondā, vēstnieks atzīmēja, ka tad, kad radās ideja par TJI, tika radīts arī TJI Investīciju fonds, kura darbība balstās komerciālos principos. Demonstrējot solidaritāti valstis veikuša iemaksas fondā, patlaban norit aktīvs investīciju piesaistes process.
Pēc Bondara paustā, patlaban Latvijas ieguldījums, kuru veica Finanšu attīstības institūcijas "Altum, ir tāds pats kā vairumam - Latvija TJI Investīciju fondā ir iemaksājusi 20 miljoni eiro, savukārt patlaban fondā pieejamais finansējums sasniedz 1 miljardu eiro, kas lielu projektu īstenošanai nav liela summa.
Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ieguldījums demonstrē potenciālajiem privātajiem investoriem, ka valsts ir atvērta investīcijām un sadarbības attīstībai. Viņš pauda ceru, ka samita laikā ASV nāks klajā ar paziņojumu par investīcijām šajā fondā. Tas būs spēcīgs signāls ASV investoriem.
Tas, pēc vēstnieka paustā, savukārt, radīs ļoti labu gaisotni, lai arī Japānas, Dienvidkorejas, Kanādas investori būtu pārliecināti un gatavi veikt investīcija reģiona attīstībā. Vēstnieks uzsvērta, ka ļoti daudz nozīmē tieši šie signāli, nevis summas. Tiem sākotnēji ir daudz lielāka nozīme.
"Gribu vēlreiz uzsvērt, ka visas TJI valstis ir arī ES dalībvalstis. ES piedāvā daudz finansiālu iespēju un instrument, ar kādiem infrastruktūras projektus varētu finansēt un īstenot. Tomēr TJI fonds dod papildus iespējas finansējuma saņemšanai liela mēroga projektos, kuru īstenošana veicina mūsu reģiona konkurenci un ilgtspējīgu izaugsmi," sacīja Bondars.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, TJI ir reģiona valstu prezidentu ierosināta ekonomiskas sadarbības platforma, kas dibināta 2016.gada 25.augustā pirmajā TJI samitā Horvātijā. TJI veido 12 ES valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Baltijas un Melno jūru - Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija.
Iniciatīvai ir nozīmīga loma Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstu sadarbības stiprināšanā. Iniciatīva ir veidota, lai attīstītu nozīmīgus fiziskās infrastruktūras projektus un mazinātu ES ziemeļu-dienvidu reģionā esošās savienojamības plaisas enerģētikas, transporta un digitālās komunikācijas sektoros.
TJI ir potenciāls stiprināt reģiona drošību, veicināt ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, kā arī ES līmeņa kohēziju un transatlantiskās sadarbības saites. Par stratēģiski nozīmīgu uzskatāma pastāvīga TJI partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisijas - līdzdalība TJI. Iniciatīva papildina un nekonkurē ar ES piedāvātajiem sadarbības instrumentiem. To apstiprina Eiropas Komisijas ciešā iesaiste iniciatīvā un tās dalība TJI samitos.
Atbalstot TJI definētos mērķus, Latvija piedalās iniciatīvā kopš 2016.gada 25.augusta, kad notika pirmais TJI samits.
