NATO valda vienprātība par kaujas brigādes izvietošanu Lietuvā, uzsver Anušausks

Papildināts
LETA/BNS
NATO valda vienprātība par kaujas brigādes izvietošanu Lietuvā, uzsver Anušausks
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks Foto: Shutterstock

NATO valda vienprātība par Lietuvā izvietotā alianses kontingenta palielināšanu no bataljona līdz brigādei, tomēr galīgais lēmums tiks pieņemts NATO Madrides samita laikā, ceturtdien, 16. jūnijā, pēc alianses dalībvalstu ministru sanāksmes paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

"Iepriekš tie bija NATO avangarda bataljoni, taču tagad notiek diskusija par kontingentu palielināšanu līdz brigāžu līmenim. Tas, protams, ir liels solis uz priekšu," aģentūrai BNS pavēstīja Anušausks.

Taču viņš uzsvēra, ka galīgā lēmuma projekts tiks sastādīts tikai pirms samita, kas paredzēts 29. un 30.jūnijā Madridē.

Ministrs piebilda, ka daļa Vācijas komandētās kaujas brigādes tiks izmitināta Lietuvā, bet pārējie karavīri atradīsies Vācijā.

Ņemot vērā drošības situācijas pasliktināšanos pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Lietuva vēlas, lai NATO bataljons, kas tika valstī izvietots 2017.gadā, tiktu palielināts līdz brigādes apmēram.

"Brigāde sastāv no komandstruktūras, piekomandētajiem bataljoniem un rezerves vienībām, kuras arī var dēvēt par bataljoniem, piemēram artilērijas, prettanku utt.," paskaidroja Anušausks.

"Daudzas no šīm jaudām, ieskaitot tanku bataljonu [un] artilērijas bataljonus, atradīsies Lietuvā. Citas brigādes vienības būs izvietotas arī Vācijā, bet mācības veiks Lietuvā," piebilda ministrs.

Lietuva turpinās attīstīt NATO kontingenta izvietošanai nepieciešamo infrastruktūru, lai ilgtermiņā pieaugtu Lietuvā esošo sabiedroto karavīru skaits, norādīja ministrs.

Viņš atzina, ka par galīgā lēmuma formulējumu dalībvalstu vidū joprojām pastāv domstarpības, tomēr viņam esot "lielas cerības, ka pirms Madrides samita tiks panākta vienošanās".

"Jebkurā gadījumā, mēs īstenosim to, par ko būs panākta vienošanās komunikē, kuru parakstīsim ar Vāciju," norādīja Anušausks.

Viņš tomēr atteicās minēt iespējamo termiņu, kad iecerētā brigāde varētu būt pilnībā saformēta, uzsverot, ka tādas lietas tiekot darītas soli pa solim.

Uz jautājumu, vai pastāvošā vienprātība atbilst Lietuvas interesēm, ministrs atbildēja, ka "mūsu cerības vienmēr bijušas lielākas, taču jāsamierinās ar realitāti, jo dokumentam jābūt pieņemam visām valstīm".

"Mēs uzsveram sauszemes spēkus, taču diskusijas attiecas arī uz jūras spēku pastiprināšanu Baltijas jūras reģionā, uz karaflotes štāba izveidi (..), uz aviācijas izvietošanu Eiropā. Ir daudzi aspekti, kas dod aizsardzībai ievērojamu labumu," uzsvēra Anušausks.

Viņš atteicās komentēt Kanādas un Lielbritānijas iespējamos lēmumus par savu kontingentu palielināšanu attiecīgi Latvijā un Igaunijā.

"Man šādas detaļas pilnībā nav zināmas. Zinu, ka šīs valstis runā par jaudas palielināšanu, taču katras valsts vajadzības arī atšķiras," norādīja Lietuvas aizsardzības ministrs.

Tikmēr arī Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta savu NATO kolēģus Briseles sanāksmes laikā mēģināja pārliecināt par internacionālas brigādes izveidi Lietuvā.

Sanāksmes kuluāros viņa atzina, ka tagad jautājums ir par citu sabiedroto atrašanu, kas būtu gatavi iesaistīties šīs ieceres īstenošanā.

Lambrehta norādīja, ka Vācija ir gatava uzņemties brigādes komandēšanu, kā arī atvēlēt tās sastāvam "ar četriem cipariem rakstāmu" karavīru skaitu.

Tajā pašā laikā Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēris, ka Baltijas valstis nav ieinteresētas vienīgi karavīru skaita palielināšanā, bet arī krīzes situācijas plānu uzlabošanā, komandstruktūras izveidē un dažādas kara tehnikas preventīvā izvietošanā to teritorijās, lai krīzes gadījumā nebūtu jāgaida uz to piegādi.

Arī Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets norādījis, ka Baltijas valstis vēlas, lai katrā no tām tiktu pastāvīgi izvietotas "militārās pavēlniecības komponentes un kaujas gatavībā esošas vienības, kā arī papildus jaudas", nepieciešamības gadījumā nodrošinot divīzijas stipruma kaujas vienību ar pienācīgām kaujas spējām uz sauszemes, gaisā un jūrā.

Lānets, tāpat kā Pabriks, norādīja uz nepieciešamību preventīvi izvietot Baltijas valstīs kara tehniku.

Viņš uzsvēra, ka sagaida no Madrides samita nepārprotamu lēmumu, kas ļaus sasniegt šos mērķus.

Baltijas valstis arī vēlas, lai Madrides samita gala dokumentā būtu nepārprotama norāde uz Krievijas radītajiem draudiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu