“Valdības, faktiski iepriekš nebrīdinot, ieslēdza atpakaļgaitu un ļoti strauji atcēla ierobežojumus, tādēļ aviācijas nozarei bija pārāk maz laika sagatavoties “restartam” pēc divu gadu ilguša miera perioda,”
sacīja Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) vadītājs Vilijs Velšs.
Revanša ceļojumi
Pieprasījumu pēc ceļojumiem mēra pēc ienākumiem par pasažieru veiktajiem kilometriem (saīsināti – RPK). Aprīlī RPK rādītājs bija sasniedzis 80% pieaugumu, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, jo ievērojami palielinājās starptautisko ceļojumu skaits. IATA norāda, ka pieprasījums atsevišķos maršrutos Eiropā, Centrālamerikā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļamerikā pārsniedza pirmspandēmijas līmeni.
“Cilvēkiem tagad ir pārliecība, ka viņi varēs ceļot klasiskā izpratnē – ar restorāniem, izklaidēm un darīt daudz ko citu, neuztraucoties par Covid-19 ierobežojumiem,” sacīja ceļojumu rezervācijas platformas “Trivago” izpilddirektors Aksels Hefers.
Augstais pieprasījums ir vērojams laikā, kad ir pieaugušas aviācijas degvielas cenas, tāpat arī pakāpeniski gaisa satiksmē atgriežas lidmašīnas, kas ilgstoši stāvējušas dīkstāvē. Tomēr tas nespēj apturēt cilvēkus no vēlmes ceļot, kā arī tērēt vairāk naudas ceļojumiem.
“Pēc ilgāka klusuma perioda atvaļinājumu plānošana ir ļoti daudzu cilvēku dienaskārtībā. Turklāt, vēlmi ceļot nespēj apslāpēt ne pieaugošās energoresursu cenas, ne pieaugošā inflācija, ne arī citi faktori. Cilvēki ir gatavi maksāt daudz par ilgākām brīvdienām un kvalitatīvu atpūtu,” norāda Vācijas Tūrisma asociācijas prezidents Norberts Fībigs.
Lidsabiedrībām grūtības pielāgoties
Ziņas par pieprasījuma atjaunošanos aviācijas nozarē bija gaidītas, un tām arī bija jābūt ļoti labām ziņām lidsabiedrībām, kuras pēdējo divu gadu laikā zaudējušas vairāk nekā divus simtus miljardu eiro. Tomēr – ne lidsabiedrības, ne lidostas nebija gatavas tik straujam pieprasījuma pieaugumam.
Piemēram, jūnija sākumā Vācijas nacionālā lidsabiedrība “Lufthansa” atcēla vairāk nekā 900 iekšzemes un Eiropas mēroga jūlija lidojumus no Minhenes un Frankfurtes. Arī “Lufthansa” piederošā zemo cenu aviokompānija “Eurowings” atcēlusi vairākus simtus lidojumu.
“Tuvākajā nākotnē ir redzams, ka lidojumus nebūs iespējams izpildīt, ņemot vērā darbinieku trūkumu un “pasažieru sastrēgumus” lidostās,” norāda “Lufthansa” pārstāvji.
Citas lidsabiedrības, tostarp “Lufthansa” konkurents “Air France-KLM” un zemo cenu aviokompānija “Wizz Air” pieredz tādu pieprasījuma apjomu, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas.
Kur palikuši darbinieki?
Darbaspēka trūkums ir galvenā problēma - aviācijas industrijai ir lielas grūtības atrast strādājošos. Jāatgādina, ka pandēmijas sākumposmā darbu aviācijas nozarē zaudēja ļoti liels skaits cilvēku, un pēcpandēmijas pasaulē izplatās tendence, ka cilvēki ir kļuvuši daudz izvēlīgāki un prasīgāki attiecībā uz savām darba vietām.
“Piemēram, Vācijas darba tirgus ir ļoti saspringts. Darba meklētājiem ir iespējas izvēlēties darbu starp vairākām vakancēm, kamēr darba devējiem ir grūtības aizpildīt atvērtās pozīcijas. Turklāt, lidostas darbinieku atlase ir ļoti sarežģīta un laikietilpīga. Tas ir tādēļ, ka liela daļa darbības aviācijas nozarē notiek ar drošību saistītos amatos, kā arī aizliegtās zonās,” skaidro Frankfurtes lidostas operatora “Fraport” preses pārstāvji.