O, 27.09.2022.

Eiroparlamentārieši prasa ātrāku ES rīcību un drīzāku enerģētisko neatkarību

TVNET/LETA
Eiroparlamentārieši prasa ātrāku ES rīcību un drīzāku enerģētisko neatkarību
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Eiropas Parlaments
Eiropas Parlaments Foto: EPA/AFI

Pēc 7.jūnija plenārsēdes debatēm Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 22.jūnijā, ir pieņēmis nostāju par trim būtiskiem Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu projektiem, kas līdz 2030.gadam par vismaz 55% samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un aizsargātu darbavietas un iedzīvotājus, informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

Pieņemtajiem tiesību aktu projektiem būs liela nozīme ES centienos jau krietni pirms 2030.gada kļūt neatkarīgai no dārgā un videi kaitīgā Krievijas fosilā kurināmā.

ES arī vēlas līdz 2050.gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju jeb klimatneitralitāti, un EP pauž gatavību sākt sarunas ar ES valstu valdībām par tiesību aktu galīgo redakciju.

Parlaments vēlas motivēt rūpniecības nozares vēl vairāk samazināt emisijas un ieguldīt mazoglekļa tehnoloģijās, un lai to panāktu, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) jāveic reformas, piemēram, jāievieš jauna ETS II, kurā būtu iekļautas ēkas un autotransports un kuru piemērotu attiecīgajām nozarēm, savukārt mājsaimniecībām to nepiemērotu līdz 2029.gadam.

Tāpat jāpalielina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis 2030.gadam no 61% līdz 63%, vienlaikus no 2027.gada pakāpeniski jāpārtrauc bezmaksas kvotu piešķiršana - 2032.gadā tām jābūt pilnībā likvidētām. No 2025.gada jāievieš "bonus-malus" sistēma, kas nozīmē mazāk bezmaksas kvotu tiem, kas savu kvotu limitu pārtērējuši, savukārt papildu bezmaksas kvotas tiem, kas limitu nav sasnieguši, kā arī gūtie ieņēmumi jāizmanto tikai klimatrīcībai ES un tās dalībvalstīs.

Vienlaikus eiroparlamentārieši prasa visaptverošāku ES oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM) un ātrāku tā ieviešanu, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzi un varētu nospraust vērienīgākus globālos klimata mērķus. EP norāda, ka lai to panāktu jau ātrāk jāsāk oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešana un līdz 2032.gadam Eiropas Savienības ETS jālikvidē bezmaksas kvotas, jāpaplašina mehānisma tvērums, iekļaujot organiskās ķīmiskās vielas, plastmasu, ūdeņradi, amonjaku un netiešās emisijas.

Tāpat arī no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma gūto ienākumu ekvivalents no ES budžeta ir jāiegulda, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos vismazāk attīstītajās valstīs, jāievieš centralizēta ES iestāde, kas atbildētu par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, norāda EP.

Parlaments piekrīt, ka ir jāizveido Sociālais klimata fonds, lai palīdzētu cilvēkiem, kurus visvairāk skārusi enerģētiskā un mobilitātes nabadzība.

Sociālajam klimata fondam būtu jāsekmē pagaidu tiešais ienākumu atbalsts, piemēram, samazināti enerģijas nodokļi un nodevas, lai kompensētu autotransporta degvielas un siltumapgādes kurināmā cenu pieaugumu. Tāpat fondam būtu jāsekmē investīcijas, kas atbalsta ēku renovāciju, atjaunīgo enerģiju un pāreju no privātā uz sabiedrisko transportu, automobiļu koplietošanu un aktīvu pārvietošanās veidu, piemēram, velobraukšanas, veicināšanu. Atbalsta pasākumi var ietvert nodokļu atvieglojumus, kuponus, subsīdijas vai bezprocentu aizdevumus.

Parlaments iepriekš pieņēma arī savas nostājas par oglekļa dioksīda emisiju standartiem vieglajām automašīnām un furgoniem, zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības nozari (LULUCF), par siltumnīcefekta gāzu emisijām citās nozarēs, emisiju tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu aviācijas nozarē, kā arī par Tirgus stabilitātes rezervi.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu