S, 20.08.2022.

Rinkēvičs: Iesaistītās puses rūpīgi strādā ar jautājumiem par NATO klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas valstu reģionā

TVNET/LETA
Rinkēvičs: Iesaistītās puses rūpīgi strādā ar jautājumiem par NATO klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas valstu reģionā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ārlietu ministrs, partijas "Vienotība" valdes loceklis Edgars Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs, partijas "Vienotība" valdes loceklis Edgars Rinkēvičs. Foto: Paula Čurkste/LETA

Jau no februāra beigām iesaistītās puses rūpīgi strādā ar jautājumiem saistībā ar militārās klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas valstu reģionā, un nekādi pārsteigumi sakarā ar šo jautājumu NATO samitā nav sagaidāmi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš uzsvēra, ka lēmumi jau ir sagatavoti, bijis diezgan sarežģīts saskaņošanas process, taču lieli pārsteigumi nav sagaidāmi.

"Sagatavošanās process ir bijis rūpīgs, negāja viegli, bet patlaban, cik zinu, nevienai valstij nav būtisku iebildumu. Jāsagaida samita beigas, jo ir bijuši samiti, kuros pēkšņi sākušās drāmas, bet vismaz par Baltijas valstu drošību šķēpi vairs netiek lauzti," apliecināja politiķis.

Ministrs skaidroja, ka iepriekš NATO stratēģiskie plāni tikuši apstiprināti pirms vairākiem gadiem un bijuši derīgi līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā, taču, situācijai mainoties, parādījās nepieciešamība pārskatīt plānus un NATO sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs.

Ar NATO samita lēmumiem tiks būtiski nostiprināta NATO klātbūtne Baltijas jūras reģionā, taču pēc lēmumu pieņemšanas vēl būs jāveic konkrētas darbības, lai lēmumus iedzīvinātu, jo "ar papīriem nekaro". Paredzēts, ka Baltijas valstīs tiks izvietoti brigādes līmeņa atbalsta elementi, komandstruktūras, nostiprināta sava infrastruktūra, vienlaikus saprotot, ka pastāv nepieciešamība aizsardzības plānus un stratēģijas pārskatīt nemitīgi, reaģējot uz aktuālajiem drošības izaicinājumiem.

"Pēc samita būsim drošākā situācijā, taču tas neatcels pašu mājasdarbus un diplomātu darbu, lai reaģētu uz mainīgo drošības vidi," pauda Rinkēvičs.

Viņš cer, ka samita laikā tiks panākts progress Somijas un Zviedrijas uzņemšanas NATO jautājumā - tā ministra ieskatā varētu būt lielākā šī samita mistērija. Latvijas "absolūtajās interesēs" ir iespējami ātra šo valstu iekļaušanās NATO.

Rinkēvičs aicina nesatrauktie par iespējamajām Krievijas pretreakcijām uz NATO lēmumiem, jo tas, ko patlaban dara Krievija, apliecina, ka viss, ko plānots ierakstīt jaunajā NATO koncepcijā, bija jāizdara jau agrāk. "Vismazāk būtu jāuztraucas par verbālu caureju no Krievijas Ārlietu ministrijas," mudināja politiķis.

Tāpat Latvija pilnībā atbalsta to, ka jaunajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā jārunā arī par Ķīnas faktoru. Rinkēvičs uzsvēra, ka faktiski pirmo reizi notiek diskusijas par to, ka aliansei jāpievērš uzmanība arī Ķīnas ārpolitikai un izaicinājumiem drošības jomā - sākot ar kibertelpas aizsardzību un beidzot ar izlūkdienestu aktivitātēm. Viedokļi par to, cik daudz jaunajos NATO dokumentos rakstīt, bijuši dažādi, bet domājams, ka sabiedrotie ir tuvu vienotai izpratnei, uzskata ministrs.

Kā ziņots, šodien tiks atklāts NATO samits Madridē, kas norisināsies no 29.jūnija līdz 30.jūnijam.

Samitā pieņems jauno NATO Stratēģisko koncepciju un citus dokumentus un lēmumus, kas skaidri apstiprina NATO apņemšanos atturēt un aizsargāt no Krievijas draudiem.

1949.gadā dibinātajā aizsardzības aliansē pašlaik ir 30 dalībvalstis.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu