Pk, 12.08.2022.

Krievija joprojām grib ieņemt lielāko daļu Ukrainas, uzskata ASV izlūkdienesti

TVNET/BBC
Krievija joprojām grib ieņemt lielāko daļu Ukrainas, uzskata ASV izlūkdienesti
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: AP/Scanpix

Lai arī karš Ukrainā galvenokārt pārsviedies uz valsts austrumiem, Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis joprojām ir ieņemt lielāko daļu Ukrainas teritorijas, uzskata ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Avrila Heinsa, atsaucoties uz amerikāņu izlūkdienestu secinājumiem.

Kara novājinātais Krievijas karaspēks spēj okupēt tikai nelielas teritorijas, kas nozīmē, ka karš Ukrainā varētu turpināties vēl ilgi, ASV valdības rīkotā konferencē paudusi Heinsa.

"Mēs redzam nesakritību starp Putina tuva termiņa militārajiem mērķiem šajā reģionā un viņa militārajām spējām, viņa ambīcijas nav savietojamas ar to, ko bruņotie spēki spēj panākt," sacīja Heinsa.

Krievijas iebrukuma sākumā tās mērķis bija sagrābt Kijivu. Kad tas neizdevās, Krievijas okupācijas karaspēks sāka koncentrēties uz Donbasu. Tur Krievijas spēkiem izdevās pavirzīties uz priekšu, tai skaitā ieņemot Severodonecku, taču virzība ir lēna un Ukraina izrāda sīvu pretestību.

Atsaucoties uz ASV izlūkdienestu secinājumiem, Heinsa pauda, ka Krievijas iebrukums "turpināsies ilgāku periodu" un ka "aina joprojām ir visai drūma".

Izlūkdienesti ieskicējuši trīs iespējamos scenārijus. Par visreālāko scenāriju tiek uzskatīta Krievijas lēna virzīšanās uz priekšu, "gūstot nelielas uzvaras, bet bez liela izrāviena".

Pārējie, mazāk iespējamie scenāriji - ka Krievija gūs būtisku izrāvienu vai arī ka situācija frontē nostabilizēsies, Ukrainai gūstot nelielas uzvaras. Tādā gadījumā Maskava vairāk izmantotu "asimetriskus līdzekļus", piemēram, kiberuzbrukumus, mēģinājumus kontrolēt energoresursus vai pat kodolieročus.

Heinsa ar saviem komentāriem nāca klajā laikā, kad Madridē notiek NATO samits. Trešdien NATO dalībvalstu līderi solīja atbalstīt Ukrainu, palielināt militāro klātbūtni Austrumeiropā un  uzaicināja Somiju un Zviedriju pievienoties aliansei. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs to raksturojis kā lielākās pārmaiņas aliansē kopš Aukstā kara.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu