Pk, 19.08.2022.

Rinkēvičs: Jaunajā NATO stratēģijā Krievija ir nosaukta par to, kas tā ir

TVNET/LETA
Rinkēvičs: Jaunajā NATO stratēģijā Krievija ir nosaukta par to, kas tā ir
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunajā NATO stratēģijā Krievija ir nosaukta part to, kas tā ir - drauds mieram un drošībai, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš ceturtdien, 30. jūnijā, piedalījās NATO samita Madridē noslēdzošajā dienā.

Politiķis atzīmēja, ka jaunajā stratēģijā, kas pieņemta samita laikā, pieminēta arī Ķīnā, par kuru alianse līdz šim nav runājusi, bet tagad tas ir noticis.

Ministrs sacīja, ka šis bija viens no vistransformējošākiem samitiem alianses vēsturē kopš 1990. gadu beigām līdz 2000. gadu sākumam, jo toreiz vairākos alianses samitos tika lemts par NATO paplašināšanos.

Rinkēvičs atgādināja, ka 2002. gadā Prāgā Latvija saņēma uzaicinājumu iestāties NATO un 2004. gada martā valsts kļuva par daļu no alianses.

"Labi apzinoties, ka drošības situācija var mainīties, mēs tomēr cerējām, ka NATO nebūs tik ļoti būtiski jāmaina sava stratēģija un taktika, kā tas notiek tagad, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā," pauda Latvijas ārlietu ministrs.

Viņš uzsvēra, ka NATO samita laikā ir pieņemti vairāki būtiski lēmumi. Pēc ministra paustā, faktiski kopš Aukstā kara beigām ir pieņemts, kā tā saucamos augstas kaujas gatavības spēkus veidos 300 000 karavīru. Daļa no šiem karavīriem atradīsies katrs savā valstī, bet nepieciešamības gadījumā, tos varēs ļoti ātri pārvietot tur, kur tas būs nepieciešams - NATO Austrumu vai Dienvidu flangā.

Tāpat samita laikā pieņemts lēmums par NATO Inovācijas fonda izveidi, kur piedalās arī Latvija. Ceturtdien no rīta nodomu deklarāciju parakstīja 23 NATO dalībvalstis. Pēc Rinkēviča paustā, alianse saprot, ka tā nedrīkst zaudēt savu tehnoloģisko un militāro pārākumu.

"Alianse saprot, ka ir jāinvestē militārajā industrijā. Mēs lielā mērā atgriežamies pie tā, kas kādreiz bija pamatuzdevums - ir jāražo vairāk ieroču, bruņojuma, munīcijas, lai ne tikai palīdzētu Ukrainai, arī pašiem ir jābruņojas," norādīja politiķis.

Viņš norādīja, ka trešdien Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja kopīgu memorandu par pakāpenisku brigādes līmeņa vienības izveidi Latvijā, savukārt ASV prezidents Džo Baidens paziņoja par papildspēku nosūtīšanu uz Eiropu, papildus ASV iesaistīs savas vienības tā saucamajā rotācijas klātbūtnē Baltijas reģionā.

Runājot par to, kādi mājasdarbi Latvijai ir jāizpilda, ministrs norādīja, ka ir jāizveido militārā infrastruktūra, lai šos spēkus varētu uzņemt un izvietot. Politiķis sacīja, ka Latvija ļoti labi apzinās, ka drošības situācija var mainīties ātrāk, tāpēc tiks turpināts darbs pie tā, lai jaunie plāni būtu konkrētāki un precīzāki, lai nepieciešamības gadījumā ātrās reaģēšanas spēki tiešām varētu ātri ierasties Latvijā.

Pie darāmajiem darbiem ministrs norādīja Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO protokoli, un tas būs Saeimas uzdevums. Rinkēvičs atzīmēja, ka viņš ir bijis pastāvīgā saziņā ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kolu (NA). Starp abiem politiķiem valda pilnīga izpratne, ka tiklīdz tiks saņemtas parakstīto dokumentu kopijas, Saeima pēc iespējas ātrāk strādās pie to ratifikācijas.

"Somija un Zviedrija nepievienojās NATO pat Aukstā kara laikā, bet tagad tas ir noticis. Bez pārspīlēšanas varu teikt, ka tas ir vēsturisks notikums," pauda ministrs.

Jautāts, vai abas valstis ir mainījušas savas domas par pievienošanos NATO drošības situācijas izmaiņu dēļ, Latvijas ārlietu ministrs atbildēja apstiprinoši. Viņš sacīja, ka vēl pagājušā gada decembrī Krievija žēlojās, ka NATO ir pietuvojusies tās robežām. Tagad Krievija ir saņēmusi vēl divas jaunas NATO dalībvalstis.

"Es bieži kolēģiem atgādinu, ka ne jau NATO paplašināšanās izraisīja Krievijas agresiju.

Pēc būtības agresīvie Krievijas nodomi, kurus mēs esam redzējuši vairāku gadu garumā, liek valstīm, kuras vēl pirms laika uzskatīja, ka dalība NATO nav prioritāte, pārvērtēt savu drošības politiku un lūgt aliansi uzņemt tās rindās," teica politiķis.

Viņš uzsvēra, ka tas ir tiešs Krievijas agresīvās politikas nopelns. Savulaik arī Latvija, kad tā uzsāka savu ceļu uz NATO, labi apzinājās, ka var pienākt brīdis, kad valsti piemeklēs nopietnas problēmas.

Tāpat Latvijas ārlietu ministrs pieminēja atsevišķā sabiedrības daļā valdošās bažas, ka kritiskā situācijā sabiedrotie nenāks palīgā. Rinkēvičs atzīmēja, ka nav viegli ar racionāliem argumentiem izgaisināt emocijas, bet Latvijas, Igaunijas un Lietuvas diplomāti, bruņoto spēku virsnieki, aizsardzības eksperti strādā maksimāli, lai nodrošinātu sabiedroto iesaisti.

Politiķis norādīja, ka arī viedoklis pie sarunu galda, kas kopā pulcē 30 NATO dalībvalstu vadītājus un ārlietu ministrus, ir radikāli mainījies. Pēc ministra paustā, pat tie, kuri, neskatoties uz Krimas okupāciju, vēl pirms diviem, četriem gadiem runāja, ka no vienas puses jānodrošina drošība, bet no otras - jāskatās, kā sarunāties ar Krieviju. Patlaban vispārējais viedoklis ir tāds, ka Ukrainai ir jāpalīdz uzvarēt.

Latvijas ārlietu ministrs arīdzan norādīja, ka dažkārt tiek mazliet piemirsts NATO Dienvidu flangs. Viņš uzsvēra, ka kopējai drošībai Dienvidu flanga stiprināšana ir tikpat svarīga kā Austrumu flanga stiprināšana, jo, piemēram, bada vai konflikta rezultātā var atkal sākties migrācijas viļņi.

Jautāts, vai ar samitā pieņemtie lēmumi ir pietiekami, lai efektīvi nodrošinātu NATO Autrumu flanga aizsardzību, Rinkēvičs uzsvēra, ka lēmumi ir adekvāti, bet Latvija ir "atstājusi kāju durvīs", lai nepieciešamības gadījumā strādātu tālāk.

Politiķis sacīja, ka, ja salīdzina ar 2016. gadu, kad NATO kaujas grupas tika izvietotas Baltijas valstīs un Polija, tad šobrīd kaujas grupas tiek izvietotas visā Austrumu flangā, ieskaitot Rumāniju, Slovākiju, Čehiju, Ungāriju.

"Pēc 24. februāra sabiedroto atbalsts ir pieaudzis. Tagad ir konkrēti plāni par papildus bruņojuma, munīcijas izvietošanu, arī par komandvadības elementu, pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošanu un pakāpenisku brigādes līmeņa veidošanu sabiedroto līmenī, bet tas nenotiks rīt. Mēs nevaram atslābt. Drošība ir mainīgs process un, iespējams, rīt situācija var prasīt vēl plašākus lēmumus," norādīja Latvijas ārlietu ministrs.

Viņš arī piebilda, ka ar NATO samita noslēdzošo dienu nekas nav beidzies, viss ir tikai sācies - lēmumi ir pieņemti un tos vajag īstenot, turklāt Latvija var būt apmierināta ar samitā sasniegto rezultātu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu