S, 20.08.2022.

Asociācija: Savlaicīgai terapijai tūkstošiem depresijas pacientu nākamgad vajadzētu aptuveni vienu miljonu eiro

TVNET/LETA
Asociācija: Savlaicīgai terapijai tūkstošiem depresijas pacientu nākamgad vajadzētu aptuveni vienu miljonu eiro
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Depresija
Depresija Foto: Shutterstock

Lai nodrošinātu savlaicīgu terapiju tūkstošiem depresijas pacientu Latvijā, nākamgad būtu nepieciešams aptuveni viens miljons eiro, pavēstīja Latvijas Psihiatru asociācijas pārstāvji.

Depresija ir pasaulē plaši izplatīta slimība, ar kuru saskaras aptuveni 280 miljoni iedzīvotāji, un tā ir bieži sastopama saslimšana arī Latvijā. Latvijā ar depresiju slimo aptuveni 7% sabiedrības vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Ņemot vērā depresijas pacientu skaita pieaugumu Covid-19 pandēmijas, kā arī notiekošā kara Ukrainā dēļ, un, lai risinātu terapiju nepieejamības problēmas un paaugstinātu kompensācijas limitu no 75% līdz 100%, iekļaujot jaunus medikamentus depresijas ārstēšanai, 2023.gadā Veselības ministrijas budžetā nepieciešams papildu viens miljons eiro.

Pēc Latvijas Psihiatru asociācijas datiem, teju 120 000 pieaugušo ir atzīmējuši sev nozīmīgus depresijas simptomus, tomēr pie ģimenes ārsta vai psihiatra pēc palīdzības ir vērsušies vidēji tikai 9000 pacientu gadā. Asociācija norāda, ka savlaicīgi nediagnosticēti un neārstēti psihiski traucējumi, īpaši depresija, ir būtisks pašnāvību riska faktors - depresija no visām psihes slimībām visciešāk ir saistīta ar pašnāvībām. 2020.gadā Latvijā no pašnāvības vai tīša paškaitējuma gāja bojā 296 cilvēki. Aplēses liecina, ka depresija, iespējams, ir veicinājusi līdz pat 80% šo nāves gadījumu.

Medikamentozā terapija ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa pacietiem ar depresiju, taču tā ir pieejama ar 75% valsts kompensāciju. Salīdzinājumam, Igaunijā un Lietuvā pacientiem ar vidēji smagu un smagu depresiju antidepresanti un citu grupu medikamenti ir 100% apmērā valsts apmaksāti.

Latvijas Psihiatru asociācijai ir pamats uzskatīt, ka 25% ir ļoti augsts līdzmaksājums, kas arī ir viens no augstākajiem līdzmaksājumiem Eiropas Savienībā (ES), un ļoti negatīvi ietekmē mājsaimniecības. Īpašu iespaidu tas atstāj uz pacientiem ar vidēji smagu un smagu depresiju - šie pacienti nereti zaudē darba spēju un terapiju nevar atļauties. Jo mazāks ir pacienta līdzmaksājums, jo lielāka iespēja, ka pacients varēs atļauties lietot medikamentus visa ārstēšanas kursa laikā, kas parasti ilgst vienu-divus gadus.

Asociācijas pārstāvji uzsver, ka Latvijā tas ir aktuāli sociāli ekonomiskās situācijas dēļ. Tas ietilpst valsts ekonomiskajās interesēs piegādāt iespējami plašam depresijas pacientu lokam efektīvus medikamentus, iekļaujot tos pilnībā kompensējamo zāļu sarakstā.

Lai nodrošinātu kompensācijas līmeņa paaugstināšanu līdz 100% un nodrošinātu pacientiem jaunus medikamentus 2023.gadā būtu nepieciešams aptuveni viens miljons eiro. Pēc asociācijas aplēsēm, ar šo summu būs iespējams palīdzēt 23 226 depresijas pacientiem Latvijā, un nodrošināt savlaicīgu un regulāru zāļu lietošanu, kas uzlabo pacientu dzīves kvalitāti, nodrošina pacientiem iespēju iekļauties sabiedrībā, kā arī novērsīs veselības stāvokļa pasliktināšanos, skaidro Latvijas Psihiatru asociācijas valdes loceklis, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra "Pārdaugava" vadītājs, psihiatrs Elmārs Tērauds.

Asociācijas ieskatā Veselības ministrijai un nozares politikas veidotājiem būtu jāpilnveido normatīvais regulējums, pārskatot kompensācijas apmēru, un būtiski paplašinot zāļu kompensācijas iespējas. Ieguldījumi psihiskās veselības uzlabošanā un ārstēšanā var būt viens no veidiem, kā samazināt psihiskās veselības ekonomiskās izmaksas.

Šī gada 3.jūnijā Bratislavā, Slovākijā, "Globsec Forum 2022" paneļdiskusijas ietvaros tika prezentēti 10 Centrāleiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstu "Depresijas novērtējuma kartes" ziņojumi, kuros piedāvātas vairākas rekomendācijas, kā uzlabot depresijas pārvaldību un aprūpi reģionā. Gan valdību, gan veselības aprūpes nozares un pacientu organizāciju pārstāvji ir vienisprātis, ka reģionā lielāka uzmanība jāpievērš depresijas ārstēšanai. Forumā laikā pacientu organizāciju pārstāvji politikas veidotājiem iesniedza Pacientu memorandu, aicinot attīstīt pacientu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un uzlabot depresijas aprūpes kvalitāti, kas daudzviet trūkst.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu