Pk, 12.08.2022.

Levits aicina holokausta upuru piemiņai paturēt prātā pagātni, veidojot kopīgo nākotni

TVNET/LETA
Levits aicina holokausta upuru piemiņai paturēt prātā pagātni, veidojot kopīgo nākotni
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Rīgas ebreju reliģiskās draudzes valdes priekšsēdētājs Davids Kagans (no labās), Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Valsts prezidents Egils Levits piedalās Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltītajā piemiņas brīdī un ziedu nolikšanas ceremonijā pie Holokausta upuru memoriāla Gogoļa ielā.
Rīgas ebreju reliģiskās draudzes valdes priekšsēdētājs Davids Kagans (no labās), Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Valsts prezidents Egils Levits piedalās Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltītajā piemiņas brīdī un ziedu nolikšanas ceremonijā pie Holokausta upuru memoriāla Gogoļa ielā. Foto: Paula Čurkste/LETA

Pieminot holokaustā bojā gājušos upurus, pagātne jāpatur prātā, veidojot mūsu kopīgo nākotni, uzrunājot ebreju kopienu piemiņas brīdī pie Holokausta memoriāla, akcentēja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš norādīja, ka Otrais pasaules karš bija globāla traģēdija, kas skāra Latvijas zemi un Latvijas tautai nesa traģēdiju un ciešanas.

Pēc prezidenta paustā, 4.jūlijs iezīmē traģēdijas sākumu, kam sekoja masu slepkavības Biķernieku un Rumbulas mežos un citās vietās Latvijā.

Levits norādīja, ka tieši šīs dienas notikumi ir simboliski, jo pirmie upuri gāja bojā nodedzinātajā sinagogā - dievnamā, kurš tūkstošiem gadu ebreju tautu ir vienojis kopējā ticībā un cerībā uz labāku nākotni.

"Vēl šodien šīs nodedzinātās sinagogas drupas kalpo kā simbols rasisma un neiecietības izraisītam genocīdam pret nevainīgiem cilvēkiem," pauda prezidents.

Valsts pirmā persona uzsvēra, ka vācu okupācijas režīms un tā līdzskrējēji Latvijā paveica noziegumus pret cilvēci. Šī nozieguma rezultātā tika iznīcināta Latvijas ebreju kopiena, kas bija neatņemama Latvijas tautas, Latvijas sabiedrības sastāvdaļa.

"Latvija ir konsekventi nosodījusi okupācijas varu un viņu līdzskrējēju pastrādātos noziegumus. Mēs nedrīkstam aizmirst arī tos pašaizliedzīgos Latvijas cilvēkus, kuri glāba savus ebreju līdzpilsoņus," akcentēja Levits.

Prezidents norādīja, ka viņu vārdi ir iemūžināti līdzās Žanim Lipkem pie sinagogas drupām izvietotajā monumentā. Pateicoties vēsturnieka Marģera Vestermaņa darbam, zināms, ka Latvijā ir identificēti apmēram 700 ebreju glābēji.

"Šodien mēs izsakām savu dziļāko līdzjūtību Latvijas ebreju kopienai. Nekādos skaitļos vai vārdos nav iespējams izteikt to, ko Latvijas valsts un sabiedrība ir zaudējusi, līdz ar tās ebreju kopienas lielākās daļas iznīcināšanu," pauda Levits.

Viņš pieminēja, ka nesen tika atzīmēta Stokholmas deklarācijas 20.gadadiena, kuru pieņemot foruma dalībvalstis, arī Latvija, atzina, ka pasaulē joprojām pastāv genocīds, etniskās tīrīšanas, rasisms, antisemītisms, ksenofobija. Pēc prezidenta paustā, foruma dalībvalstis vienojās, ka starptautiskā sabiedrība ir atbildīga par cīņu pret šiem ļaunumiem.

"Neskatoties uz starptautiskās sabiedrības centieniem, mēs turpinām būt liecinieki holokausta noliegšanai, antisemītismam, konfliktiem un vardarbībai tuvos un tālos reģionos, kā arī mēģinājumiem pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi. Tādēļ kategoriski nosodu Krievijas varas absurdos apgalvojumus, ka Ukrainas vadība ir pielīdzināma nacistu režīmam. Šādi meli nonicina holokausta nozīmi un zaimo holokausta upuru piemiņu," uzsvēra Levits.

Valsts prezidents akcentēja, ka tieši tādēļ tagad ir svarīgi nepieļaut, ka Otrā pasaules kara un holokausta vēsture tiek sagrozīta un instrumentalizēta, lai mēģinātu attaisnot starptautisku noziegumu, kas notiek mūsdienās, nepieļaujama agresija pret citu valsti un noliegtas citas nācijas tiesības uz eksistenci.

"Pasaulei ir jāmācās no piedzīvotā. Holokausta izglītība, piemiņa un pētniecība ir svarīgs mūsu uzdevums. Tā ir mūsu morālā un politiskā apņemšanās nākamo paaudžu priekšā," norādīja Levits.

TVNET jau rakstīja, ka 1941.gada 4.jūlijā, trīs dienas pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā, Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība Viktora Arāja vadībā pēc nacistu rīkojuma nodedzināja dievnamu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem.

Tajā pašā dienā nodedzināja arī citus ebreju dievnamus - par upuriem kļuva ne mazāk kā 400 cilvēku. Ar šiem notikumiem Latvijā sākās Holokausts - ebreju masveida iznīcināšana. 1990.gadā Latvijas Augstākā Padome nolēma noteikt 4.jūliju par Ebreju tautas genocīda piemiņas dienu.

Pirms kara Latvijā dzīvoja 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā 1941.-1945.gadā tika nogalināti vairāk par 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.

Padomju laikā Lielās sinagogas drupas tika nojauktas, un to vietā ierīkots skvērs. 1980.gadu beigās šeit tika veikti izrakumi, un 1993.gadā ar Latvijas valdības, ebreju organizāciju un privāto personu atbalstu izveidots memoriāls - simboliskas sinagogas sienas ar izrakumos atrastajiem oriģinālā dekora elementiem.

Blakus sinagogas drupām 2007.gadā tika atklāts piemineklis par godu vairākiem simtiem glābējiem, kas riskējot ar savu dzīvību slēpa ebrejus no iznīcināšanas nacistiskās okupācijas laikā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu