Ministre: LNG termināli Latvijā nevarēs būvēt, "kāpjot pāri" citu interesēm, tostarp vietējo iedzīvotāju gribai

TVNET/LETA
Ministre: LNG termināli Latvijā nevarēs būvēt, "kāpjot pāri" citu interesēm, tostarp vietējo iedzīvotāju gribai
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone Foto: Zane Bitere / LETA

Valsts ir gatava noņemt administratīvos šķēršļus sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai Latvijā, arī piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, tomēr nebūs tā, ka termināli varēs būvēt "kāpjot pāri" citu interesēm, tostarp vietējo iedzīvotāju gribai, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa minēja, ka pašlaik tiek gatavota tehniskā specifikācija ekspertu vērtējuma pasūtījumam abiem Latvijā pieteiktajiem LNG termināļu projektiem.

Ministre uzsvēra, ka tas ir būtiski, jo vērtējumā ir jāparedz visu risku analīze.

"Mēs valsts pusē esam gatavi noņemt visus administratīvos šķēršļus, bet noteikti nebūs tā, ka kaut ko varēs izbūvēt pret iedzīvotāju gribu. Tādēļ mēs nevaram solīt, ka tiks kāpts pāri visām citām interesēm. Tostarp tiks vērtēti drošības riski un dabas vērtību saglabāšana. Iespēju robežās tas viss ir jāņem vērā," sacīja Indriksone.

Pēc viņas teiktā, kā pirmais kritērijs termināļu projektu izvērtējumā ir paredzēts, ka valdība vislabprātāk atbalstītu projektu, kas neprasa nekādas valsts garantijas vai iesaisti finanšu saistību vai finansējuma veidā. Tomēr ir iespēja atbalstīt investorus gāzes vada pieslēguma izveidē.

"Jautājums gan ir, kādā apmērā un cik tas izmaksā. Turklāt ātrāk visus pieslēgumus var izveidot investori, jo, tikko valsts tajā iesaistās, process ir daudz garāks. Mums svarīgi ir divi kritēriji - ātrums un piegāžu drošība," pauda ekonomikas ministre.

Jautāta, vai tādēļ, ka Ekonomikas ministrijas vadītā darba grupa LNG termināļu projektus vērtēs līdz augusta beigām, saspringta situācija būs ne tikai šajā, bet arī nākamajā apkures sezonā, Indriksone stāstīja, ka attīstītāji esot pauduši, ka nākamajā apkures sezonā viņi jau cer būt tirgus dalībnieki.

"Taču tad viņiem jau šobrīd, paralēli vērtēšanai, būtu aktīvi jāturpina savu projektu attīstīt. Ja investori ir gatavi investēt neatkarīgi no valsts atbalsta, tad viņiem jau būtu jāiet straujiem soļiem uz priekšu. Turklāt neviens jau arī šobrīd investoriem nav liedzis šo procesu sākt, virzīt un būvēt termināli," sacīja Indriksone.

Tāpat viņa pauda cerību, ka LNG terminālis Igaunijā Paldiskos vai Somijā sāks darbu jau šajā rudenī.

Jau vēstīts, ka valdība jūnija sākumā uzdeva Ekonomikas ministrijai padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Līdz 31.augustam Ministru kabinetā ir jāiesniedz ziņojums, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību ir izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm. Ekonomikas ministrija šos neatkarīgos konsultantus izraudzīsies ārpakalpojumā.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A". Savukārt "Kundziņsalas dienvidu projekts" reģistrēta 2010.gadā. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija "Millennium Energy Partners LLC", bet tās patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.

Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu