T, 17.08.2022.

Bezdarba līmenis Latvijā šogad būs 7,1%, prognozē Ekonomikas ministrija

TVNET/LETA
Bezdarba līmenis Latvijā šogad būs 7,1%, prognozē Ekonomikas ministrija
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Zane Bitere / LETA

Ekonomikas ministrija (EM) šogad Latvijā prognozē bezdarba līmeni 7,1% apmērā pretstatā 7,6% pagājušajā gadā, liecina ministrijas aktualizētās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes.

Vienlaikus 2030.gadā ministrija Latvijā prognozē bezdarba līmeni 5,6% apmērā, bet 2040.gadā - 5% apmērā.

"Sagaidāms, ka ekonomikai atlabstot pēc Covid-19 izraisītās pandēmijas, bezdarbs 2022.gadā samazināsies, arī nākamajos gados tas pamazām samazināsies, pietuvojoties savam dabiskam līmenim. Līdz 2030.gadam bezdarba līmenis varētu noslīdēt līdz 5,6% robežai, savukārt darba meklētāju skaits līdz 53 000. Pēc 2030.gada bezdarba rādītāji nostabilizēsies ap 5%, savukārt demogrāfijas tendenču negatīvā ietekme uz darbaspēka piedāvājumu lielā mērā tiks kompensēta ar iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, kā arī darbaspēka migrācijas plūsmu izlīdzināšanos," skaidro ministrijā.

Balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm, kā arī ņemot vērā aktuālos globālās ekonomikas procesus, tostarp Covid-19 pandēmijas ieviestās izmaiņas un ģeopolitiskos izaicinājumus reģionā EM aktualizējusi vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, aptverot nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības rakursā līdz 2040.gadam.

Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas saasināšanos, EM prognozē, ka situācija darba tirgū šogad kopumā būs nogaidoša. Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir būtiski nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tādējādi sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu sagaidāma ierobežota.

Paredzams, ka šogad nodarbināto skaits varētu pieaugt par 0,9% jeb 8000, bet bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 7,1%. Nodarbinātības pieaugums būs vērojams gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot tirdzniecībā, transportā un apstrādes rūpniecībā.

Iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040.gadam kļūs lēnāka, tomēr turpināsies sabiedrības novecošanās un samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs sabiedrības novecošanās tendences, līdz ar to negatīvā plaisa starp dzimstības un mirstības rādītājiem saglabāsies līdz 2040.gadam.

Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums prognozējams starp iedzīvotājiem darbaspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskie procesi atstās jūtamu ietekmi uz darba tirgu. Vienlaikus, ņemot vērā Ukrainas kara bēgļu skaita pieaugumu, nākamgad imigrējošo skaits varētu pārsniegt emigrējošos. Tomēr šādas izmaiņas migrācijas plūsmā vārētu būt īslaicīgas un noturīgs pozitīvs migrācijas saldo sagaidāms ap 2026./2027.gadu, min EM.

Tāpat EM norāda, ka, ņemot vērā demogrāfijas tendences, kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt - jau 2023.gadā tas varētu samazināties zem 7% atzīmes. Kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā būs tuvu tā dabiskajam līmenim - 5-6% robežās. Augstākie bezdarba riski sagaidāmi starp iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm/profesionālās kvalifikācijas.

EM prognozes paredz, ka tautsaimniecības struktūras maiņa palielinās augstas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījumu, bet samazinās zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaitu.

Produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārstrukturizācija no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Kopumā līdz 2040.gadam augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars varētu palielināties par apmēram 8,1 procentpunktu kopējajā darbaspēka pieprasījumā, bet vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars - par attiecīgi 3,7 procentpunktiem un 4,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021.gadu.

Darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2040.gadam varētu samazināties par vairāk nekā 35% jeb 36 500 darbavietu, savukārt vidējās kvalifikācijas darbavietas - par vairāk nekā 27 000 jeb 7,4%.

Būtiskākais jauno darbavietu pieaugums vidējā termiņā sagaidāms profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos, informācijas un komunikācijas pakalpojumos un būvniecībā. Vienlaikus ilgtermiņā (periodā līdz 2040.gadam) nozīmīgākais jaunu darbavietu pienesums varētu būt gan profesionāliem, zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem, gan informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, gan arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, ko lielā mērā ietekmēs kopējās sabiedrības novecošanās tendences un pieprasījuma pieaugums pēc dažādiem ar veselības uzturēšanas, rehabilitācijas un citiem ar "sudraba ekonomiku" saistītajiem pakalpojumiem.

Galvenās darba iespējas radīs aizvietojošais pieprasījums. Līdz 2040.gadam darbaspēka novecošanās un tā iziešanas no darba tirgus dēļ var atbrīvoties apmēram 327 000 darbavietu, no kurām 147 000 vakanču veidosies augstākās kvalifikācijas profesijās, 139 000 vidējās kvalifikācijas profesijās, bet 41 000 vienkāršajās profesijās. Kopumā aizvietojošais pieprasījums līdz 2040.gadam varētu veidot gandrīz trīs ceturtdaļas no kopējā vakanču skaita darba tirgū.

Ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma pārstrukturizēšanos uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, gan darbaspēka piedāvājuma sašaurināšanos, paredzamas vairākas darba tirgus neatbilstības. Tostarp iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem līdz 2030.gadam var pieaugt līdz apmēram 9100. Savukārt augstākās kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums ar izglītību sociālās, komerczinātnēs un humanitāras zinātnēs līdz 2030.gadam var pieaugt līdz 26 500.

Vidējā termiņā var veidoties iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību 69 000 apmērā, pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā.

Darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni līdz 2030.gadam var sasniegt apmēram 95 800.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norāda, ka, neskatoties uz globāliem izaicinājumiem, arī turpmāk ir jānotur Latvijas tautsaimniecības virzība uz iepriekš definētajiem ilgtermiņa attīstības mērķiem, kas nosaka Latvijas ekonomikas transformāciju uz zināšanu ietilpīgākām aktivitātēm, galveno konkurētspējas priekšrocību balstīšanu uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spēju pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas, tādējādi nodrošinot preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu.

Indriksone skaidro, ka Covid-19 pandēmija pēdējos divos gados atstājusi redzamas pēdas darba tirgū - nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis joprojām ir būtiski zemāki nekā 2019.gadā, turklāt daudzās krīzes tieši skartajās nozarēs darbavietu skaits ilgstoši var neatgriezties iepriekšējā līmenī.

"Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos situācija darba tirgū pakāpeniski nostabilizējas, taču vienlaikus sašaurinās darbaspēka piedāvājums un paaugstinās darbaspēka nepietiekamības riski. Lai situāciju darba tirgū uzlabotu, nepieciešama aktīvāka cilvēku iesaiste mūžizglītībā, sistemātiski un regulāri apgūstot mūsdienu darba tirgū pieprasītās prasmes, kas ļautu veiksmīgāk pielāgoties jaunajiem ekonomikas apstākļiem, ko ietekmē ģeopolitiskā situācija," pauž Indriksone, uzsverot, ka šī ir pilnīgi atšķirīga situācija no tās, kāda bija Covid-19 krīzes laikā.

Ekonomikas ministre norāda, ka šobrīd Latvija sastopas ar intensīvu un paliekošu ekonomikas struktūras maiņu, tādēļ veiksmīgāki būs tie tirgus dalībnieki, kas aktīvi rīkosies, lai pielāgotos pārmaiņām.

Darba tirgus prognozes EM izstrādā kopš 2008.gada, un tās balstās uz ministrijas izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem. Darba tirgus prognozes ļauj apsteidzoši paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un potenciālos riskus, saglabājoties esošajai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai. Apzinot problēmas, ministrija izstrādājusi arī priekšlikumus risinājumiem darba tirgus pārkārtojumu realizācijai vidējā termiņā, lai sekmētu stabilu un sabalansētu valsts ekonomisko izaugsmi.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu