P, 15.08.2022.

Pēc obligātā dienesta ieviešanas Latvija var pazaudēt ārvalstīs dzīvojošos pilsoņus, uzskata eksperts

TVNET/LETA
Pēc obligātā dienesta ieviešanas Latvija var pazaudēt ārvalstīs dzīvojošos pilsoņus, uzskata eksperts
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 49
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots Foto: Paula Čurkste/LETA

Ja iecerētais valsts aizsardzības dienests būs obligāts arī ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem, pastāv risks, ka daudzi no viņiem, cenšoties izvairīties no šīm apmācībām, atteiksies no Latvijas pilsonības, intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības eksperts, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris (NBS) Gaidis Andrejs Zeibots.

Viņš pozitīvi vērtē jautājuma par obligātā militārā dienesta nepieciešamību aktualizēšanu laikā, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā. Tomēr vienlaikus Zeibots akcentēja, ka aizsardzības ministra aprakstītās ieceres īstenošana valsts aizsardzības spējas šajā brīdī nepalielinās, bet gan nodrošinās ilgtermiņa aizsardzības rezerves.

Toties piedāvātā dienesta forma varētu sniegt nozīmīgu atbalstu civilajiem dienestiem, uzskata eksperts.

"Mēs tagad, Ukrainas kara laikā, redzam, cik ārkārtīgi svarīgs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kāda noslodze ir medicīnas dienestam, un šajā gadījumā mēs varētu runāt par valsts dienestu tieši šīm struktūrām," skaidroja bijušais NBS komandieris.

Zeibots akcentēja, ka Latvijā patlaban ļoti labi darbojas Zemessardze, uz kuru varētu un vajadzētu likt visu uzsvaru un cerības. Turpretim obligātā militārā dienesta ieviešana un uzturēšana izmaksātu ļoti dārgi.

Vaicāts, kādus tomēr ieguvumus Latvijai varētu nest Aizsardzības ministrijas (AM) piedāvātais valsts aizsardzības dienests, eksperta atbildēja, ka uzlabojumus viņš neredz, taču saskata riskus, ka daudzi ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošie tautieši atteiksies no Latvijas pilsonības, cenšoties izvairīties no šī dienesta.

Jau ziņots, ka AM pagājušajā nedēļā nāca klajā ar ierosinājumu pakāpeniski ieviest valsts aizsardzības dienestu. Tas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi - vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienestu.

Valsts aizsardzības dienestā iesauks arī ārvalstīs mītošos pilsoņus, un pie atbilstoša finansējuma piešķiršanas dienests varētu būt obligāts arī sievietēm, aģentūrai LETA pastāstīja AM runasvīrs Kaspars Galkins.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu