Svētdien Ķīnas varasiestādes vardarbīgi apspiedušas miermīlīgu protestu, kurā piedalījās tūkstošiem noguldītāju, kas pieprasa bankām atdot savus mūža iekrājumus. Pastāv bažas, ka bankas Ķīnā pieredz nozīmīgu krīzi, kā rezultātā noguldītājiem pastāv risks zaudēt savu naudu.
Kopš aprīļa četras vietējās nozīmes bankas Ķīnas Henanas provincē ir iesaldējušas miljoniem dolāru vērtus noguldījumu līdzekļus. Tas, savukārt, apdraud tūkstošiem cilvēku finansiālo stāvokli, kas jau tā ir cietis no drakoniskajiem Covid-19 apkarošanas ierobežojumiem.
Sadusmotie noguldītāji pēdējo divu mēnešu laikā vairākkārt pulcējās Henanas reģionālajā galvaspilsētā Džendžou, tomēr viņu prasības dzirdīgas ausis neatrada. Svētdien vairāk nekā 1000 cilvēku no visas Ķīnas pulcējās pie Ķīnas Tautas bankas filiāles Džendžou, uzsākot līdz šim lielāko protesta akciju.
Noguldītāju demonstrācija ir viena no lielākajām Ķīnā kopš pandēmijas sākuma, ņemot vērā, ka Ķīnā pandēmijas dēļ ir ļoti ierobežota pārvietošanās valsts iekšienē, vēsta CNN. Pagājušajā mēnesī Džendžou varasiestādes rosināja pastiprināt Covid ierobežojumus, lai maksimāli ierobežotu saniknoto noguldītāju protestus.
Šoreiz lielākā daļa protestētāju pie bankas ieradās ļoti agri – jau četros no rīta. Tas tika darīts ar mērķi izvairīties no tiesībsargājošajām iestādēm, kas traucētu došanos uz bankas ēku.
Pūlis, kurā bija gan bērni, gan vecāka gada gājuma cilvēki, ieņēma kāpnes bankas ārpusē, skandēja saukļus un turēja plakātus ar aicinājumiem atgriezt noguldītājiem viņu iekrājumus. Tāpat pūlī bija redzami arī Ķīnas karogi.
Nacionālo karogu izmantošana protesta akcijās ir plaši izmantota stratēģija demonstrācijās Ķīnā, lai parādītu savu patriotismu. Ar šo taktiku protestētāji izrāda neapmierinātību tikai ar sava reģiona valdību, nevis pret valsti kopumā, un vicinot nacionālos karogus, tiek sūtīts aicinājums centrālajai valdībai iejaukties un risināt problēmas.
Protesta akciju uzraudzīja lieli drošības spēki. Demonstrācija, kas sākās četros no rīta, ilga vairākas stundas, līdz vienpadsmitos no rīta policija ar spēku mēģināja izklīdināt protestējošos. Demonstrācijas vietā ātri sākās haoss, jo izvērtās protestētāju sadursmes ar policiju. Tiek norādīts, ka drošības struktūru darbinieki situši visus, kas pretojušies – arī sirmgalvjus un bērnus.
Kāda sieviete no Ķīnas austrumos esošās Šaņdunas provinces stāstīja CNN, ka viņu nogāza zemē divi drošībnieki, kā rezultātā viņa savainojusi roku. Savukārt kāds 27 gadus vecs vīrietis no Šendžeņas pieredzējis, kā viņu brutāli piekāvuši vismaz septiņi drošībnieki. 45 gadus vecs vīrietis no Uhaņas sūdzējies, ka sadursmēs pilnībā saplēsts viņa krekls. Daudzi protestētāji bijuši šokā no tā, cik brutāli sākuši darboties drošības spēki.
“Es negaidīju, ka viņi būs tik nežēlīgi un bezkaunīgi. Nekādas komunikācijas nebija, nekādu brīdinājumu. Viņi vienkārši mūs sāka sist,” sacīja noguldītājs no Henanas, kurš jau iepriekš bija piedalījies protestos Džendžou.
“Kāpēc valdības pakalpiņi mūs piekauj? Mēs esam vienkārši cilvēki, kuri vēlas atgūt savus noguldījumus. Mēs neko sliktu neizdarījām,” sacīja kāda sieviete no Saņdunas.
Aizturētie protestētāji ar varu tika ievietoti autobusos, un vēlāk tika aizvesti prom no bankas. Pēcpusdienā lielākā daļa jau tika atbrīvoti. Džendžou policija un vietējā valdība kategoriski atteikusies komentēt notikušo.
Tiesa gan, Henanas banku regulators svētdienas vēlā vakarā publicēja īsu paziņojumu, kurā teikts, ka “atbildīgie departamenti ir paātrinājuši savus pūliņus, lai noskaidrotu visu informāciju par četrās bankās iesaldētajiem līdzekļiem. Varasiestādēm ir plāns, kā tikt galā ar šo problēmu, un tas tiks paziņots vēlāk”.
Tikmēr Džendžou kaimiņos esošās pilsētas Sjučanas policija izplatīja paziņojumu, ka “ir apcietināti kriminālu gangsteru grupējuma locekļi, kuri kopš 2011. gada pārņēmuši kontroli pār Henanas reģionālajām bankām un manipulējuši ar bankas vadītājiem”.
Aizdomās turētie apsūdzēti par nelegālu līdzekļu pārskaitīšanu caur fiktīviem aizdevumiem, tieši tādēļ arī radot situāciju, kāpēc banku līdzekļi ir iesaldēti un arestēti.
Protestu akcijas notiek Komunistu partijai politiski sensitīvā laikā – brīdī, kad partijas (un valsts) vadītājs Sji Dziņpins meklē iespējas, kā saglabāt savu vadoņa amatu uz trešo termiņu. Liela mēroga demonstrācijas zaudēto iekrājumu dēļ un sabojātas dzīves var tikt uztvertas kā politiska Sji izgāšanās, kurš iepriekš sludinājis nacionālistisku vīziju par valsts “lielo atjaunošanos”.
Arī Henanas varasiestādes izjūt milzīgu spiedienu protestu apturēšanai. Noguldītājus gan neinteresē politiskās ambīcijas – problēmai turpinoties, cilvēki kļūst arvien izmisušāki, cenšoties atgūt savus iekrājumus.
Piemēram, noguldītājs no Uhaņas Hans šogad zaudēja savu darbu medicīniskās kosmetoloģijas jomā, jo viņa bijusī darba vieta cieta lielus zaudējumus pandēmijas ierobežojumu dēļ. Viņam nav iespējas izņemt pat daļu no saviem dzīves uzkrājumiem, kas ir aptuveni pusmiljons juaņu (aptuveni 74 000 eiro). Šie līdzekļi ir iesaldēti vienā no Henanas reģionālajām bankām.
“Esot bezdarbniekam, vienīgie līdzekļi, no kā dzīvot, ir mani pagātnes iekrājumi. Bet es to nevaru darīt. Kā gan lai es uzturu savu ģimeni?” retoriski vaicāja Hans.
Tikmēr Sans no Šeņdženas ar ļoti ielām grūtībām spēj noturēt savas ražotnes darbību. Viņš zaudējis četru miljonu juaņu lielus noguldījumus (vairāk nekā 500 000 eiro), un līdz ar to – vīrietis nevar samaksāt vairāk nekā 40 darbiniekiem algas. Turklāt, protestējot pret savu līdzekļu zaudēšanu, viņu piekāva valsts drošības spēki.
“Tas ir pilnībā licis man zaudēt ticību valdībai. Es visu savu dzīvi esmu dzīvojis, pilnībā ticot un uzticoties valdībai. Taču pēc šodienas – es vairs nekad tai neticēšu,” teica Sans.
