Ārkārtējās situācijas pagarināšana Baltkrievijas pierobežā ir juridisks risinājums, kas ir izvēlēts hibrīdkara draudu novēršanai un vadīšanai, sarunā ar aģentūru LETA norādīja "Konservatīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.
Feldmans: Ārkārtējās situācijas pagarināšana Baltkrievijas pierobežā - risinājums hibrīdkara draudu novēršanai
Situāciju Baltkrievijas pierobežā deputāts nosauca par "Kremļa satelītvalsts operāciju". Ārkārtējā situācija ir nepieciešama, lai visi atbildīgie dienesti varētu veikt atbilstošās darbības juridiski korektā veidā, pauda Feldmans.
"Protams, mēs iestājamies, ka visas lietas ir jāveic tiesiski," sacīja deputāts.
Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) pauda, ka "nevienam nav šaubu, ka Baltkrievija ir līdzatbildīga Krievijas izvērstajā agresijā pret Ukrainu." Baltkrievija ir jāskata kā tāds pats agresors kā Krievija, ņemot vērā arī izrietošo apdraudējuma līmeni, uzskata parlamentārietis.
"Attīstībai/Par"frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Andris Skride uzskata, ka, ja Iekšlietu ministrija (IeM) ir aicinājusi ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā pagarināt, tad tas ir jāatbalsta.
"Jaunās vienotības" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Judins kopumā nesaredz problēmas ārkārtējo situāciju pagarināt, taču viņš uzskata, ka vispirms ir jāredz pamatojums un dati. Baltkrievijas robežai ir nepieciešama īpaša uzmanība, un ir cilvēki, kas sargā robežu, "bet ir skaidrs, ka tikai ar cilvēkiem problēmu nevar atrisināt," pauda deputāts.
"Ir grūti prognozēt, ko var izdomāt mūsu kaimiņi, mums jābūt īpašā sagatavotības līmenī," norādīja Judins. Ir jāizvērtē ārkārtējās situācijas pagarināšanas argumenti, un, ja tas ir efektīvākais, ko darīt, tad šis lēmums tiks pieņemts, apgalvoja deputāts.
Kā ziņots, IeM rosinās valdību līdz 10.novembrim pagarināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā, liecina IeM sagatavotie grozījumi regulējumā.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Valdība to izsludināja pērn no 11.augusta, un līdz šim tā bija vairākkārt pagarināta. Pēdējo reizi tā bija pagarināta līdz šī gada 10.augustam.
IeM norādījusi, ka kopš 2021.gada 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 6777 cilvēki.