Ceturtdien Krievija atjaunojusi gāzes piegādes Vācijai pa cauruļvadu “Nord Stream 1”, lai gan iepriekš pastāvēja reālas bažas, ka tas varētu nenotikt. Nevar izslēgt, ka konfliktam turpinoties, gāzes piegādes kādā brīdī tomēr tiks apturētas. “Deutsche Welle” pētīja, kā rīkoties no Krievijas gāzes atkarīgām valstīm, kā Vācijai un Itālijai, lai samazinātu gāzes patēriņu. Iespējams, kā lielisks piemērs kalpo Nīderlande.
Eiropas amatpersonas norāda, ka ir pienācis patiesības mirklis. Jā, gāzes piegādes ir atjaunotas, taču galvenais jautājums ir par to, vai tās būs pienācīgā apjomā. Daudzas Eiropas valstis jau pašlaik gatavojas brīdim, kad Krievijas gāzes plūsma pilnībā apstāsies. Jau pašlaik – no 11. jūlija, kad tika veikti “Nord Stream 1” apkopes darbi, Krievijas gāzes transportēšana tika pilnībā apturēta.
Valdības meklē pasākumus, kas ļautu mazināt iespējamās krīzes sekas un recesiju. Turklāt – tas attiecas ne tikai uz valdībām un politisko līmeni, bet arī sabiedrību un tās patēriņa paradumiem. Par to, šķiet, rūpīgi ir domāts tikai vienā Eiropas Savienības valstī.
Kopš gada sākuma Nīderlandei ir izdevies mazināt gāzes patēriņu par aptuveni trešo daļu. Tas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā Vācijā, kas gāzes patēriņu samazinājusi par 14%. Tikmēr Itālijā gāzes patēriņš samazinājies vien par 2%.
Vācija, Itālija un Nīderlande ir to valstu vidū, kas ir ļoti atkarīgas no dabasgāzes, it īpaši no Krievijas dabasgāzes piegādēm.
Nīderlandes pētījumu organizācijas TRO gāzes eksperts Renē Pīters skaidro, ka Nīderlandes veiksmes stāsts balstās uz trim faktoriem – netipiski maiga ziema, ar oglēm kurināmo spēkstaciju darbības atjaunošana un gāzes patēriņa samazināšana.
Aizstājot gāzi ar ogļu enerģiju, kā arī siltā ziema varētu būt palīdzējusi samazināt gāzes patēriņu līdz 10%. “Lielākā ietekme gāzes izmantošanas samazinājumā ir gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu patēriņa paradumu maiņa,” tā Pīters.
Nīderlandes valdība aprīlī sāka vērienīgu kampaņu, aicinot uzņēmumus un mājsaimniecības samazināt gāzes patēriņu.
Ar moto “zet de knop om” jeb “pagriez kloķi uz leju” iedzīvotāji tika aicināti apsildīt savus mājokļus ar mazāku jaudu. Turklāt tika īstenotas papildu iniciatīvas māju un komerciālo ēku siltināšanai, kā arī energoefektīvāku iekārtu iegādei.
Plašākā Eiropas kontekstā citas Eiropas valstis arī varētu sākt rīkot līdzīgus pasākumus, uzskata domnīcas “Bruegel” analītiķis Bens Makviljamss.
“Dedzināt ogles gāzes vietā, lai ražotu elektrību, no ekonomiskās perspektīvas ir ļoti viegli. No klimata perspektīvas tas ir ļoti sarežģīti un izaicinājumiem pilni,” norāda Makviljamss.
Ražošanas sektoram gāzes patēriņa mazināšana nozīmē arī ražošanas apjomu samazināšanu. Tieši tas arī rada lielas ekonomiskās izmaksas un potenciālu recesiju nākotnē.
Mājsaimniecībām, kas ir trešais lielākais gāzes lietotāju sektors, ātrus ieguvumus var sniegt temperatūras samazināšana termostatā, kā arī īpašuma siltināšana.
“Runājot par tūlītējiem pasākumiem, politiķiem jābūt pilnībā godīgiem pret cilvēkiem,” sacīja Makviljamss.
“Jau pašlaik jāskaidro, ka, it īpaši ziemā, katrs gāzes kubikmetrs ir svarīgs un tas var palīdzēt saglabāt darbavietas un galu galā – glābt mūs no recesijas,” uzsvēra eksperts.
Līdzīgas kampaņas kā Nīderlandē ir sāktas arī Beļģijā un Vācijā, bet Itālijā šāda veida kampaņa vēl tiek plānota. Romā esošās domnīcas ECCO pētniece Frančeska Andreoli uzsvēra, ka “šāda veida kampaņas var un tām vajag būt īstenotām arī Itālijā”.
Andreoli uzsvēra, ka cilvēki jau pašlaik ir sākuši īstenot dažādus ar enerģijas taupīšanu saistītus pasākumus, reaģējot uz augstajām energoresursu cenām. Pētniece skaidro, ka kampaņas sabiedrības uzmanības veicināšanai nav jaunums, jo Itālijā bija plašas kampaņas saistībā ar masku valkāšanu un vakcināciju pret Covid-19. Pašlaik šādām kampaņām ir jāliek uzsvars uz to, kā ietaupīt un solidarizēties.
Savā analīzē ECCO skaidro, ka mazinot apkures temperatūru par diviem grādiem, apvienojumā ar darbu no mājām un citiem pasākumiem, potenciāli var ļaut ietaupīt līdz pat 15% enerģijas, salīdzinot ar pašreizējo enerģijas lietojumu.
Piemēram, vasarā enerģijas ietaupīšanu var veicināt telpu atdzesēšana līdz 27 grādiem. Šāda prasība ir spēkā sabiedriskās ēkās, taču ECCO norāda, ka tam būtu jābūt aktuāli arī visās Itālijas mājsaimniecībās.
Ilgtermiņa pasākumi paredz aizstāt gāzes boilerus ar siltumsūkņiem, kā arī paātrināt pāreju uz atjaunīgo enerģiju. Nīderlandei jau ilgstoši pastāv šādas programmas, kas efektīvi ļāvis samazināt enerģijas patēriņu.
Runājot par sabiedrības informēšanas kampaņu Nīderlandē, Pīters uzsvēra, ka šādi centieni ir visefektīvākie gadījumā, ja tie spēj radīt strukturālas paradumu pārmaiņas ilgtermiņā.
Eiropā, izskatās, ir panākts kopsaucējs, ka tādi pasākumi kā ogļu spēkstaciju darbības atjaunošana vai tā kā Vācijā – atgriešanās pie kodolenerģijas ražošanas, var radīt nepatīkamas sekas Eiropas “zaļajam kursam” jeb pārejai uz videi draudzīgāku enerģijas ražošanu.
Tomēr ļoti iespējams, jau pašlaik ir pienācis brīdis, kad katram Eiropas iedzīvotājam sākt domāt, kā taupīt enerģiju. Trešdien Eiropas Savienība enerģētikas sektorā noteica “trauksmes” līmeni, Eiropas Komisijai laižot klajā plānus, kā nekavējoties par 15% samazināt gāzes patēriņu.
Šis plāns ir dēvējams par “Saglabā gāzi drošākai ziemai”. Tajā teikts, ka nepieciešams rūpīgāk uzraudzīt šī resursa lietojumu un Eiropas Komisija uzskata, ka visām sabiedriskajām ēkām ir nepieciešams noteikt temperatūras limitus – gan vasarā (lai samazinātu dzesēšanas iekārtu patērēto jaudu), gan ziemā, ierobežojot apkures apjomu.
Tiek norādīts, ka, Krievijai pilnībā apturot gāzes piegādes, Eiropas Savienība varētu nesasniegt 80% gāzes krātuvju piepildījumu, kas būtu nepieciešams nākamajai ziemai, to maksimāli sasniedzot robežās no 65%-71%.
“Nord Stream 1” darbības atjaunošanas gadījumā no gāzes atkarīgās valstis uz brīdi varēs atviegloti uzelpot, jo vismaz pašlaik būs iespējams nosegt pašreiz nepieciešamo patēriņu. Taču nespēja izveidot pienācīgas gāzes rezerves var radīt nopietnas problēmas ziemā.
“Es uzskatu, ka mēs Eiropā esam pārāk pašapmierināti un joprojām īsti negatavojamies [ziemai]. Kaut ko upurējot vasarā, mēs varētu spert solīti pretim ziemai.
Mums beidzot ir jāsāk uztvert nopietni šo situāciju un darīt visu iespējamo, lai mazinātu gāzes patēriņu un sagatavotos ziemai,” uzsvēra Makviljamss.
/nginx/o/2021/09/09/14056268t1h4129.jpg)