Latvijas četru lielāko banku klientiem sešos mēnešos izkrāpti 4,9 miljoni eiro; īstenoti 2205 krāpšanas gadījumi

LETA
Latvijas četru lielāko banku klientiem sešos mēnešos izkrāpti 4,9 miljoni eiro; īstenoti 2205 krāpšanas gadījumi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti 4,9 miljoni eiro, bet kopumā 2022.gada pirmajos sešos mēnešos īstenoti 2205 krāpšanas gadījumi, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Vienlaikus novērsti 1263 krāpšanas gadījumi par kopumā diviem miljoniem eiro.

Sešos mēnešos četrās lielākajās Latvija bankās konstatēti 819 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 730 565 eiro. Tāpat konstatēti 656 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 824 191 eiro, un 730 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 299 883 eiro.

Šogad pirmajos sešos mēnešos izdevies novērst 548 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 460 435 eiro, 524 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 793 539 eiro un 191 citu krāpšanas mēģinājumu par 787 071 eiro.

Bankas "Citadele" Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis skaidro, ka krāpnieku veiksmes atslēga ir gan cilvēku nezināšana, gan neuzmanība, kā arī bankas un citu pakalpojumu sniedzēju darbības metožu perfekta pārzināšana, kas palīdz krāpniekiem pielāgot krāpšanas shēmas ļoti reālām dzīves situācijām.

Lai arī bankas izmanto pietiekami attīstītas maksājumu monitoringa sistēmas un bloķē aizdomīgās transakcijas, arī krāpnieki nemitīgi maina metodes ar mērķi iegūt iedzīvotāja datus vai finanšu līdzekļus.

Investīciju krāpšanā krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumus akcijās, obligācijās, kriptovalūtās vai citur. Viņi aicina instalēt programmatūru (piemēram, "Anydesk" un citas), lai veiktu ieguldījumus vai arī vienkārši lūdz pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontiem. Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris var sekot līdzi "augošajai peļņai".

Līdz šim visi investīciju krāpšanas gadījumi atbilst shēmai, kur klients saņem telefona zvanu ar "gadsimta labāko piedāvājumu" investēt un nopelnīt.

Piedāvātājs parasti runā tikai krievu valodā, kaut arī pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts arī latviešu valodā. Telefona numuri, uz kuriem zvana, tiek izvēlēti nejaušā veidā vai arī paņemti no kādas nelegāli iegūtas datubāzes. Par šo krāpnieku upuriem bieži kļūst gados vecāki cilvēki, un visai bieži ir gadījumi, kur klienti ņem ātros kredītus, un pat vēlas paņemt kredītu bankā, lai izmantotu šo iespēju nopelnīt.

Internetbankas pieejas vai maksājumu karšu datu izkrāpšana ir krāpniecības metode, kur ar dažādiem paņēmieniem, piemēram, e-pastiem, īsziņām, telefona zvaniem, vai, manipulējot ar interneta meklētājprogrammu (piemēram, "Google" vai "Bing") meklēšanas rezultātiem, tiek panākts, ka klients ievada personīgos internetbankas vai maksājumu karšu datus krāpnieku izveidotās vietnēs vai nosauc tos telefonsarunas laikā. Iegūtos datus krāpnieki izmanto, lai veiktu pirkumus, vai naudas pārskaitījumus no bankas konta.

Krāpnieki izveido internetbankas mājaslapas vai interneta veikala dublikātus, kas parasti izskatās ļoti līdzīgi oriģinālajiem. Pēc tam šīs saites uz viltotajām tīmekļa vietnēm tiek izplatītas, izmantojot e-pastus, īsziņas vai arī interneta meklētājprogrammu meklēšanas rezultātus. E-pasti un īsziņas parasti tiek sūtīti it kā bankas vārdā, aicinot klikšķināt uz saites, lai, piemēram, apskatītu svarīgu ziņojumu, bloķētu izejošo maksājumu, vai nomainītu bankas pieejas datus.

Ir gadījumi, kad krāpnieks ievieto reklāmu interneta meklētājprogrammā (piemēram, "Google" vai "Bing") tā, lai tā parādītos kā pirmā meklēšanas rezultātā. Upuris reklāmā noklikšķina uz viltotās tīmekļa vietnes un tiek novirzīts uz pikšķerēšanas vietni, kas izskatās identiska oriģinālajai pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnei.

Kredītu krāpšanā krāpnieki sociālajos tīklos izvieto aizdevuma piedāvājumu ar ļoti labu procentu likmi.

Lai pieteiktos aizdevumam, tiek prasīts nodot internetbankas pieejas vai maksājumu karšu datus, izliekoties, ka tas nepieciešams kredītspēju izvērtēšanai vai arī klienta identificēšanai. Bieži krāpšana notiek arī neiegūstot internetbankas vai maksājumu karšu datus, jo paši klienti veic maksājumus uz krāpnieku kontiem. Šajā gadījumā krāpnieki lūdz veikt dažādas maksājumus, lai varētu nokārtot kredītu, piemēram, līguma noformēšanas vai kredīta apdrošināšanas maksu, kā arī priekšapmaksu kredīta saņemšanai. Šie pārskaitījumi visbiežāk tiek veikti uz privātpersonu bankas kontu citā valstī, nevis uzņēmumam.

Viltus priekšapmaksas krāpšanas gadījumos krāpnieki sociālajos tīklos izvieto īpaši izdevīgus preces pārdošanas piedāvājumus, taču, lai iegādātos šo preci, tiek prasīts veikt priekšapmaksu. Šobrīd izplatītākie viltus priekšapmaksas gadījumi ir "Facebook" sludinājumi, kad pēc samaksas saņemšanas preces netiek izsūtītas.

Krāpšanā, kas vērsta uz preču pārdevējiem portālos, krāpnieki mēdz uzrunāt cilvēkus, kuri sociālajos tīklos vai dažādās interneta tirdzniecības platformās pārdod preci. Šo krāpnieku mērķis ir it kā iegādāties pārdošanā izlikto preci, taču, lai iegādātos preci, viņi izvirza nosacījumu - izmantot kurjera pakalpojumus, piemēram, "DPD" vai "Omniva".

Pēc vienošanās par preces iegādi, krāpnieki atsūta tīmekļa saiti uz viltotu kurjera pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietni, kurā tiek aicināts ievadīt maksājumu kartes datus, kā rezultātā tiek izkrāpta nauda.

Fiktīvo rēķinu krāpšanas metodē krāpnieki, viltojot sadarbības partnera e-pasta adresi, nosūta upurim viltotus rēķinus, kur rēķinā atstāj firmas nosaukumu, bet norāda savu bankas kontu. Viltotā e-pasta adrese var būt ļoti līdzīga organizācijas izmantotajai. Krāpnieki var arī iegūt piekļuvi kādai no sadarbības partnera e-pasta kastītēm, pārtvert uzņēmumu saraksti un nosūtīt viltoto rēķinu arī no īstā sadarbības partnera e-pasta. Krāpnieki var uzdoties par organizācijas vadītāju un viņa vārdā nosūtīt e-pastu grāmatvedim, lūdzot veikt steidzamu pārskaitījumu. Šajā gadījumā e-pasta adrese, no kuras tiek sūtīts krāpnieciskais e-pasts, ir privātā "@ gmail.com" nevis organizācijas oficiālā e-pasta adrese.

Romantiskās krāpšanas metodē krāpnieki meklē upurus tiešsaistes iepazīšanās vietnēs, sociālajos medijos vai e-pastu saziņā.

Viltojot identitātes un uzrunājot cilvēkus, pēc kāda laika krāpnieki sāk lūgt palīdzību, piemēram, kādā ārkārtas situācijā, lidmašīnas biļetēm, lai apmeklētu "mīļoto", segt pārvākšanās izmaksas, lūgt palīdzību veselības pasliktināšanās dēļ, kā arī izteikt citus ieganstus, lai atsūtītu naudu.

Tāpat, izmantojot tiešo komunikāciju internetā un izmantojot viltus profilus, visbiežāk tiek izmantoti aizkustinoši un dramatizēti stāsti un pieprasījumi no personām, kurām nepieciešams finansiāls atbalsts, tādējādi pārliecinot pārskaitīt naudu un sniegt palīdzīgu roku grūtībās nonākušajiem.

Viltus loterijas un mantojuma krāpšanas metodē krāpnieki izsūta e-pastus, parasti no nezināmas adreses, kurā tiek apgalvots, ka esat laimējis loterijā vai mantojis lielu naudas summu. Lai saņemtu loterijas laimestu vai mantojumu tiek prasīts veikt pārskaitījumu vai nosaukt maksājumu karšu datus. Krāpnieki, uzdodoties par dažādām sabiedrībā zināmām organizācijām, izsūta e-pastus, kuros informē par laimestu viltus loterijā, taču, lai iegūtu laimēto balvu, ir nepieciešams pārskaitīt naudu.

Darba piedāvājumu krāpšanas metodē, uzdodoties par bankas darbinieku, krāpnieki zvana un piedāvā darbu bankā, izvirzot dažādus priekšnosacījumus. Piemēram, lūdz sniegt internetbankas pieejas datus, atvērt kontu, veikt pārskaitījumu par it kā konta aktivizēšanu, ielādēt failus, kas ieraksta klientu datus un tamlīdzīgi. No šādiem gadījumiem īpaši jāuzmanās, ja klients informāciju par darba meklēšanu ir ievietojis sludinājumu portālos vai sociālajos tīklos, kur iespējams identificēt telefona numuru.

Jau ziņots, ka Latvijā četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, pagājušajā gadā izkrāpto līdzekļu apmērs sasniedza 11,1 miljonu eiro.

Vienlaikus pērn izdevās novērst krāpšanas mēģinājumus 3,3 miljonu eiro apmērā.

Kopumā četrās lielākajās Latvija bankās pērn tika konstatēti 3180 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 950 333 eiro. Tāpat konstatēts 1281 investīciju krāpšanas gadījums, izkrāpjot 4 459 278 eiro, un 785 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 654 550 eiro.

Savukārt pagājušā gada laikā izdevās novērst 4069 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 186 506 eiro, 1712 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 889 094 eiro un 175 citus krāpšanas mēģinājumus par 181 646 eiro.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu