Neaizmirsti padzerties - tas ir pavisam vienkāršs padoms, lai parūpētos par savu veselību tagad - karstajās vasaras dienās - un arī ikdienā jebkuros laika apstākļos. "Izdzert pietiekamu daudzumu ūdens ir svarīgi. Visbiežāk rekomendācijās minētas astoņas glāzes ūdens dienā. Tiesa, tikai retais izdzer tik daudz," saka "Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Virza, īsi atgādinot, kāpēc tas ir tik nozīmīgi.
Lai arī ūdens nesatur barības vielas, tas ir nepieciešams ikvienas ķermeņa funkcijas veikšanai.
• Ūdens ir svarīgs, lai mūsu organisms attīrītos no nevajadzīgām vielām un lai uzturētu normālu ķermeņa temperatūru.
• Ūdens ir nepieciešams locītavu elastīgumam, jo ir locītavu mitrinošo šķidrumu pamatā.
• Ūdens mitrina ķermeņa ādu un gļotādas.
• Vairākiem svarīgiem orgāniem, galvenokārt galvas smadzenēm un muguras smadzenēm, ūdens ir kā amortizators, sargājot no trieciena spēka.
Neliela dehidratācija jeb atūdeņošanās var izraisīt vieglas galvas sāpes, reiboni, nogurumu, koncentrēšanās spēju samazināšanos.
Lielāks ūdens zudums mēdz radīt koordinācijas traucējumus, kognitīvo spēju traucējumus un pat halucinācijas.
Par hidratācijas indikatoru var kalpot urīna krāsa - slinkam ūdens patērētājam visticamāk urīns būs tumšs, koncentrēts. Jāņem vērā, ka urīna krāsu var ietekmēt arī citi faktori, piemēram, uzturs, medikamenti vai slimības.
Dehidratācijas gadījumā var lietot arī aptiekā pieejamos uztura bagātinātājus - putojošās tabletes, kas satur dažādus organismam nepieciešamus mikroelementus.
Cik tad daudz ūdens būtu nepieciešams uzņemt?
Precīzas atbildes nav, jo katram organismam nepieciešamais ūdens daudzums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Formula varētu būt šāda: 30-35 mililitri uz vienu kilogramu cilvēka ķermeņa svara. Veselības ministrijas uztura ieteikumos minēti 2 līdz 2,5 litri ūdens dienā, kas uzņemti gan ēdot, gan dzerot.
Patērētā šķidruma daudzumu noteikti ir jāpalielina karstumā, arī sportojot, veicot fiziski smagu darbu un slimības gadījumā, piemēram, ja ir caureja, vemšana, stipra svīšana. Šādās reizēs labāk noderēs ūdens ar augstāku mineralizācijas pakāpi un lielāku nātrija un hlorīda saturu.
Ir arī citas veselības problēmas, kad nepieciešams lielāks ūdens patēriņš, piemēram, urīnpūšļa infekcija, urīnceļu akmeņi.
Augstāks risks atūdeņoties ir grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā, tādēļ viņām vajadzētu palielināt dienā izdzertā ūdens daudzumu.
Pēc kā orientēties, uzņemot ūdeni?
• Dzeriet ūdeni, līdzko jūtat slāpes vai izsalkumu.
• Maltītes laikā arī vēlams padzerties, taču ne noskalot kumosu. Jāēd lēni, katru kumosu kārtīgi sakošļājot, norijot un tikai uzdzerot šķidrumu.
• Noteikti padzerieties pirms, pēc un fizisko aktivitāšu laikā.
• Dzeriet vairāk ūdens, ja urīns ir tumšs.
• Dehidratācijas pazīmju gadījumā konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.
"Aptiekā ir nopērkami uztura bagātinātāji - putojošās tabletes, ko var lietot dehidratācijas gadījumos. To sastāvā ietilpst dažādi mikroelementi - nātrijs, kas kopā ar kāliju veicina ūdens regulēšanu organisma šūnās, kā arī nodrošina barības vielu iekļūšanu šūnā, nātrija joni piedalās nervu impulsu pārvadē un aktivizē fermentus. Kālijs nepieciešams ne tikai sirdij, bet arī kauliem, gludajai muskulatūrai, optimālai šķidruma bilancei organismā, kā arī normālai nervu sistēmas darbības uzturēšanai. Kālijs ir viens no svarīgākajiem minerāliem asinsspiediena regulēšanai. Ir arī magnijs, C vitamīns, kalcijs un glikoze, kas nepieciešama šūnu enerģijai. Pat neliels pastāvīgs kālija un magnija deficīts var apgrūtināt ikdienas gaitas, jo rodas tādi simptomi kā krampji, traucēta kuņģu zarnu trakta darbība un parādās sirds un asinsvadu darbības traucējumi," papildina Ieva Virza. Vasaras karstākajās dienās ir pastiprināta svīšana, tas nozīmē, ka samazinās arī dažādu mikroelementu līmenis organismā. Tāpēc ir līdzekļi, ko var sajaukt kopā ar dzeramo ūdeni un paņemt līdzi izbraukumā vai darba gaitās. Savukārt, ja organisma dehidratācija ir notikusi caurejas dēļ, tad ir ieteicams lietot līdzekli, kurš gan samazinās caureju, gan atjaunos organisma elektrolītu balansu.
