Inflācijas pīķis, iespējams, tiks sasniegts tikai nākamā gada sākumā

TVNET/LETA
Inflācijas pīķis, iespējams, tiks sasniegts tikai nākamā gada sākumā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 4
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Inflācija turpmākajos mēnešos turpinās palielināties, un tās pīķis varētu būt gaidāms nākamā gada sākumā, pavēstīja banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka jūlijā inflācija līdzinājās līmenim, kas valdīja ekonomikā 90.-to gadu sākumā. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeni, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam par mājokli, pārtiku un transportu, kas kopā veidoja 18,19 procentpunktus no kopējā pieauguma.

Gašpuitis skaidro, ka pašreizējais inflācijas temps rada arvien lielāku negatīvo ietekmi uz pirktspēju, kuras kritums paātrinās. Korekcijas patēriņā kļūs arvien izteiktākas, bremzējot ekonomisko aktivitāti.

Ekonomists uzsver, ka pašreizējā inflācijas tempa normalizēšanos primāri noteiks enerģijas cenu turpmākais vektors, kas būs nosakāms nākamā gada sākumā. Respektīvi, ja enerģijas nodrošināšanas un taupības pasākumi būs veiksmīgi un laikapstākļi labvēlīgi gan enerģijas ražošanai, gan patēriņam - ne pārāk auksta ziema, tad cenu kāpums un samērīgs patēriņš var nodrošināt ierobežotāku rēķinu pieaugumu un attiecīgi mazāku negatīvo ietekmi.

Nelabvēlīgā scenārijā enerģijas cenu griesti kāps augstāk, kam sekos arī tarifi. To potenciāls būs novērtējams nākamā gada sākumā. Gada beigās pilnā mērā stāsies spēkā arī Krievijas naftas produktu sankciju ietekme, tādēļ inflācijas augstākais punkts varētu tikt sasniegts nākamā gada pirmajā ceturksnī, prognozē Gašpuitis.

Pašreizējos kāpuma apstākļos jāņem arī vērā, ka tikpat strauji, cik pieaugušas, enerģijas cenas var arī rukt, kaut tie nebūs vēsturiski zemākie līmeņi, pauž Gašpuitis. Pozitīva ziņa, ka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija piektdien paziņoja, ka jūlijā pasaules pārtikas cenas samazinājās, FAO pārtikas cenu indeksam samazinoties par 8,6%, salīdzinot ar jūniju, galvenokārt augu eļļu, graudaugu, cukura, gaļas un piena produktu cenu krituma dēļ.

Šogad gada vidējo inflāciju Gašpuitis prognozē 16,5-17% apmērā.

Arī Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane uzskata, ka priekšā vēl kritiski mēneši, kad inflācijas rādījums var turpināt pārsteigt.

Rudens pusē inflāciju nedaudz varētu sabremzēt plānotais valdības atbalsts, uzskata ekonomiste. Tiesa gan, jāatceras, ka šie vairāk ir nevis statistiski inflāciju mazinoši pasākumi, bet pasākumi, lai palīdzētu šo posmu pārvarēt tiem, kuriem ir vai nu zemākie ienākumi vai straujākais pieaugums izmaksām.

Savukārt nākamā gada sākums pēc Opmanes prognozēm atkal būs izaicinošāks, ņemot vērā iespējamu tālāku gāzes tarifa pieaugumu, kā arī padilušu uzkrājumu līmeni - gan pēc apkures sezonas, gan augošā cenu līmeņa ietekmē.

Opmane uzsver, ka viegla risinājuma inflācijai nav, tas sastāv no daudziem maziem, bet nozīmīgiem soļiem - ietverot gan energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu, valdības atbalstu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, gan Eiropas Centrālās bankas lēmumus par monetārās politikas instrumentu izmantošanu inflācijas mazināšanai.

"Šoreiz nederēs tikai rīcības gaidīšana no citiem, inflāciju vieglāk pārdzīvot būs tam, kurš arī pats apdomā savu patēriņu, iespēju robežās padarot to efektīvāku," pauž Opmane.

"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne norāda, ka, ņemot vērā vēl gaidāmos komunālo pakalpojumu tarifu kāpumus, inflācijas pīķis vēl ir priekšā.

Viņa skaidro, ka ar mājokli saistītās preču un pakalpojumu cenas pagājušajā mēnesī veidoja vairāk nekā trešdaļu no inflācijas, gada griezumā reģistrējot pieaugumu par 50,7%. Zīmīgākais šīs sadaļas virzītājs bija "Latvijas gāzes" tarifa kāpums. Gāzes cena mājsaimniecībām pieauga vidēji par 58% mēneša griezumā un par 151%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Orleāne piebilst, ka jūlija gāzes rēķini pārsteiguši daudzus, diemžēl uzlabojumus tik drīz nebūs redzami.

Dabasgāzes cena pagājušajā mēnesī Eiropas biržā sasniegusi visu laiku augstāko līmeni, informē Orleāne. Dabasgāzes cauruļvadu remontdarbu sezona un zemāks piegādes līmenis no Krievijas veicinājis straujo cenas augšupeju. Neskaidrība par nākotnes piegāžu apjomu saglabājas augsta, kas palielina gāzes trūkuma riskus un liek runām par gaidāmo recesiju izskanēt arvien skaļāk. Tā rezultātā Eiropas ražotāji arvien nopietnāk gatavojas augstiem rēķiniem un iespējamajām gāzes kvotām.

Saspringtā situācija rosinājusi Eiropas Savienību (ES) aktīvāk domāt par gāzes taupīšanas iespējām pirms nākama gada ziemas. Līdz 1.novembrim visām krātuvēm jābūt piepildītām 80% apmērā. Tikmēr Latvijai ir pienākumu līdz novembrim uzpildīt Inčukalna gāzes krātuvi līdz 35% no valsts patēriņa. Šobrīd vidējais piepildījums Eiropā sasniedzis 71%, bet Latvijā piepildīti 53,3% no Inčukalna krātuves apjomiem. ES dalībvalstis vienojušās arī brīvprātīgā kārtā samazināt dabasgāzes patēriņu par 15%.

Pēc straujā dabasgāzes cenu kāpuma Eiropas biržā var secināt, ka šīs vasaras cenu pieaugums nu jau vairs pilnībā neatspoguļo dabasgāzes cenas pieaugumu Latvijas mājsaimniecībām, atzīst Orleāne, un prognozē, ka tādēļ nākamā gada janvārī, visticamāk, gaidāms vēl viens spējš tarifu kāpums. Gaidāms gan, ka vismaz daļēji to slāpēs valdības izveidotie atbalsta pasākumi. Dabasgāzes cena virza augšup arī citu energoresursu cenas, piemēram, cenas cietajam kurināmajam, elektroenerģijai un siltumenerģijai.

Elektrības cena "Nordpool" biržā Latvijas apgabalā jūlijā reģistrēja jaunu rekordu. Ekonomiste norāda, ka dinamiskā tarifa izmantotāji to jūt uzreiz, taču izlīdzinātā maksājuma veicējiem cenu pieaugums lielākoties vēl gaidāms. Piemēram, "Elektrum" ekonomiskā tarifa kāpums gaidāms šī gada septembrī.

Pagājušajā mēnesī elektrības cena gada griezumā pieauga par 78%. Siltumenerģijas cena reģistrēja kāpumu par 59% gada griezumā. To virzīja augošie siltumenerģijas tarifi dažādās Latvijas pilsētās. Orleāne informē, ka būtisku lēcienu šajā kategorijā redzēsim rudenī, kad papildus jau apstiprinātajam tarifa pieaugumam augustā gaidāms vēl viens, straujāks "Rīgas siltuma" tarifu kāpums. Arī "Rīgas ūdens" atkārtoti cels tarifu šī gada oktobrī. Attiecīgi gaidāms, ka vēl vairāk pieaugs izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem.

Arī pārtikas cenas veikalu plauktos turpina virzīties uz augšu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, jūlijā pārtikas preču cenu kāpums sasniedza 24%, bet mēneša griezumā reģistrēts pieaugums par 1,6%. Visbūtiskāk cenas augušas piena produktiem un olām (par 33,5%), maizei un graudaugiem (par 28,6%) un gaļas izstrādājumiem (par 19,9%).

Pasaules pārtikas cenu indekss jūlija mēneša griezumā samazinājās jau ceturto mēnesi pēc kārtas, signalizējot par cenu atslābumu pasaules tirgos. Tomēr Orleāne atzīmē, ka gada griezumā pasaules cenu līmenis vēl joprojām saglabājas ievērojami virs pagājušā gada. Kritums mēneša griezumā pasaules pārtikas cenās vēl nenozīmē atslābumu arī Latvijā, jo pasaules izejvielu cenas ir tikai neliela daļa no veikalos redzamo cenu veidojošajām izmaksām. Turklāt paiet zināms laika sprīdis, līdz globālās norises atspoguļojas vietējo tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju cenās.

Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas pagājušajā mēnesī pieauga par 29%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tās lielākoties virzīja degvielas cenas, kas bija par 51% augstākas nekā pirms gada. Orleāne gan piemin arī labu ziņu - pasaules naftas cenas mēneša griezumā jūlijā samazinājās par 10%. Kritumu lielākoties nodrošināja augošās bažas par nākotnes pieprasījumu, kas rodas no iespējamās ekonomikas recesijas un Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā. Kaut arī gada griezumā vēl joprojām redzams iespaidīgs kāpums, sekojot pasaules tendencēm, degvielas cenām Latvijā reģistrēts kritums par gandrīz 4%, salīdzinot ar jūniju.

Orleāne piebilst, ka pēdējā mēneša laikā sen neredzētu jaudu cīņā ar inflāciju izrādījušas dažādas pasaules centrālās bankas. ASV centrālā banka šovasar divas reizes cēlusi procentu likmes par 0,75 procentpunktiem. Tikmēr Eiropas Centrālā banka procentu likmes jūlijā cēla pirmo reizi pēdējās desmitgades laikā - par 0,5 procentpunktiem.

Atjaunotas inflācijas un citu ekonomikas indikatoru prognozes "Swedbank" publicēs augusta beigās.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka cenu kāpumu par mājokli, transportu un pārtiku kopā veido 18,2 inflācijas procentpunktus jeb 85% no kopējā dzīves dārdzības pieauguma. Mājokļu uzturēšana sadārdzinājās par 50,7%, pārtika - par 24,3%, bet transports - par 28,8%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas auga par 2,2%, lai gan parasti jūlijā ir mēneša deflācija, sezonāliem faktoriem samazinot pārtikas un apģērbu cenas, norāda Strautiņš. Gandrīz 90% no cenu kāpuma veidoja mājokļu izdevumu sadārdzināšanās par 10,6%, tai skaitā gāzei par 74,7%. Ekonomists vērš uzmanību, ka transporta izdevumi jau samazinājās (par 1,6%), un tas turpināsies - naftas un benzīna cena biržās eiro izteiksmē ir zemākā kopš aprīļa pirmās puses. Tāpat esot cerības arī uz pārtikas cenu stabilizāciju - "S&P GSCI" pārtikas cenu indekss līdz jūlija sākumam kopš maija pīķa saruka par piektdaļu un tur arī palika.

Strautiņš atzīst, ka maijā un jūnija sākumā bijušas it kā pamatotas cerības, ka inflācijas skrējiens bremzēsies - gada inflācija vēl kāps uz augšu, bet lēnāk. Diemžēl kopš tā brīža gāzes cenas Eiropā ir vairāk nekā divkāršojušās, Krievijai ejot uz visu banku un neatgriezeniski postot savas pozīcijas Eiropas gāzes tirgos īstermiņa mērķu sasniegšanai.

Cerības uz to, ka cenu kāpums jau tuvākajā nākotnē apstāsies, joprojām ir, apgalvo Strautiņš. Taču šīs cerības tagad ir saistītas nevis ar "dabisku" pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību, bet ar valsts iejaukšanos cenu veidošanās procesā. Sagaidāms, ka inflācija atkal lielā mērā kļūs no ekonomiska par politisku rādītāju.

Strautiņš atgādina, ka šobrīd notiek darbs pie Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem, kas paredz samazināt siltuma un citu enerģijas veidu izmaksas mājsaimniecībām. Sākotnēji aprēķinātā fiskālā "cena" bija 350 miljoni eiro, bet Strautiņa ieskatā ir paredzams, ka galīgais rēķins valsts budžetam būs krietni lielāks. Varbūt tie būšot 500 miljoni eiro, bet precīzu summu droši vien uzzināsim tikai pavasarī.

Ekonomists informē, ka starp līdz šim apspriestajiem pasākumiem viens inflācijas rādītāju var ietekmēt ievērojami - jau rēķinā iekļauta 50% kompensācija tai siltuma cenas daļai, kas pārsniegs 68 eiro par megavatstundu. Strautiņš atgādina, ka enerģijas cenu samazināšanas pasākumi, kas darbojās no janvāra līdz aprīlim, radījuši patīkamu (trīs-piecu procentpunktu) starpību starp inflāciju Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.

Strautiņš uzskata, ka krīzes gadījumā politiskā procesā var lemt par tādu normālos apstākļos tirgus vai apolitisku regulatoru ziņā nodotiem jautājumiem kā cenu veidošanās. Ja valsts to nedarīs, enerģijas dārdzība nodarīs daudz kaitējuma - mājsaimniecību nonākšana trūkumā, pat bankroti, kaitējums ekonomikai kopumā caur krītošu patēriņu un citas nelaimes.

Ekonomika tuvākajā nākotnē atrisināt cenu kāpuma problēmu nevar, atzīst Strautiņš, norādot, ka tirgus spēki būtu šo problēmu daļēji atrisinājuši jau pirms tās rašanās, uzņēmējiem uzbūvējot vēja parkus.

"Diemžēl tad iejaucās politika sliktā nozīmē, vietēji egoistisku ambīciju dēļ šīm iecerēm tiekot nobremzētām pašvaldībās. Šādas tuvredzības cena ir daudz lielāka nekā tobrīd varēja iedomāties, visdrīzāk ir runa par nenotikušiem elektrības rēķinu ietaupījumiem simtu miljonu apmērā," pauž Strautiņš.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu