Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un citu opozīcijas deputātu atkārtoti iesniegtos grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas būtu paredzējuši uz gadu samazināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai.
Izmaiņas likumā virzīja ZZS deputāti Viktors Valainis, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Uldis Augulis, Armands Krauze un Romāns Naudiņš. Tāpat grozījumus parakstīja deputātes Ramona Petraviča (LPV) un Karina Sprūde (KuK).
Kā iepriekš informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, grozījumi paredzēja par 1000 litriem svinu nesaturoša benzīna, tā aizstājējproduktu un komponentu samazināt akcīzes nodokli no 509 eiro uz 359 eiro. Tāpat bija paredzēts, ka minētajiem produktiem, ja tie satur svinu, akcīzes nodoklis saruktu no 594 eiro uz 444 eiro.
Tāpat opozīcija aicināja dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem akcīzes nodokli samazināt no 414 eiro līdz 264 eiro.
Saeimas noraidītajos grozījumos parlamentārieši piedāvāja noteikt, ka samazinātās likmes tiktu piemērotas no šī gada 1.oktobra līdz 2023.gada 31.oktobrim.
"Gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji saskaras ar dramatiski augstām degvielas cenām. Tas mazina Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un negatīvi ietekmē cilvēku mobilitāti," situāciju raksturo ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze.
ZZS atsaucas uz tās rīcībā esošo informāciju, ka vairākas valstis esot lēmušas par akcīzes nodokļa likmju degvielai samazināšanu, lai atbalstītu iedzīvotājus un savus uzņēmējus energokrīzes apstākļos.
"Tikmēr Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība spītīgi izliekas neredzam, kādu postu tās vilcināšanās nodara ekonomikai un ikvienam mūsu cilvēkam," uzsver Krauze.
Jau vēstīts, ka Latvijā no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nav obligāta, nosaka iepriekš valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.
Kā ziņots, pēc valdības priekšlikuma Saeima šonedēļ lems par energoapgādes izmaksu pieauguma kompensēšanas pakotni iedzīvotājiem. Pakotnē iekļauto pasākumu kopējā atbalsta summa plānota lielāka par sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro.
Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.