Investori, kas pandēmijas laikā investēja biotehnoloģiju nozarē, tagad krīt panikā (4)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters / Scanpix

Pirms trīs gadiem neviens nebija dzirdējis par tādu Vācijas kompāniju kā “BioNTech”. Šodien šis uzņēmums bauda atzinību visā pasaulē, kā arī gada ieņēmumus 19 miljardu dolāru vērtībā. Tas viss, pateicoties sadarbībai ar amerikāņu farmācijas gigantu “Pfizer”, ar ko kopā tika radīta mRNS vakcīna pret Covid-19. Tomēr pašlaik šīm kompānijām nākotnes prognozes vairs neizskatās tik spīdoši, vēsta “The Economist”.

Lai arī vakcīnas palīdz izvairīties no smagas kovida slimības gaitas, tās nepalīdz izvairīties no lejupslīdes biotehnoloģiju nozarē. 8. augustā “BioNTech” ziņoja, ka kompānijas pārdošanas rezultāti otrajā ceturksnī ir kritušies par 40%. Tāpat arī uzņēmuma akcijas zaudējušas 9% savas vērtības.

Biotehnoloģiju industrija ir visai ievainojama attiecībā pret ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, augstu inflāciju un pieaugošām procentu likmēm. Tāpat kā citiem tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, procentu likmju celšana potenciāli var palīdzēt radīt lielu peļņu nākotnē. Pretstatā programmatūras veidotājiem biotehnoloģiju uzņēmumiem ir nepieciešamas konstantas investīcijas, kas uzņēmumiem ļauj attīstīt jaunus medikamentus, kas ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process.

Pēdējo divu gadu laikā biotehnoloģiju sektorā nauda nav bijusi problēma. Šīs nozares jaunuzņēmumi pērn saņēma vairāk nekā 34 miljardus vērtas investīcijas, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020. gadā. Pagājušā gada pirmajā pusē ASV vien 61 biotehnoloģiju kompānija biržā sāka kotēt savas akcijas, bet šī gada pirmajā pusgadā par akciju kotēšanu biržā paziņoja vien 14 kompānijas.

Ir skaidri redzams, ka biotehnoloģiju uzņēmumiem ir kļuvis grūtāk piesaistīt jaunus līdzekļus. Arī bankas ļoti skeptiski skatās uz jaunuzņēmumiem, kuri savu nākotni saista ar potenciāliem medikamentiem, kuri tā arī var nenonākt līdz plašākai sabiedrībai.

Tāpat daudzas kompānijas ir spiestas samazināt strādājošo skaitu. Šonedēļ “Atara” un “MacroGenics”, kas ir divas vidēja izmēra kompānijas, paziņoja par liela skaita darbinieku atlaišanu. Tāpat biotehnoloģiju kompāniju indekss Ņujorkas biržā ir krities par ceturto daļu, salīdzinot ar augstāko punktu pirms gada. Tikmēr to biotehnoloģiju uzņēmumu, kas nav kotējuši akcijas biržā, vērtība krītas ātrāk nekā jebkad agrāk. Ir skaidrs, ka ne visas kompānijas izdzīvos tuvākos mēnešus.

Tie investori, kuri pandēmijas “karstākajā laikā” investēja biotehnoloģiju nozarē, tagad krīt panikā. Daudzi uzņēmumi tagad izskatās lēti, pat arī tie, kuru medikamenti ir jau pēdējā testēšanas stadijā. Ņemot vērā, ka pēdējo trīs gadu laikā ar veselības zinātni saistītajās nozarēs ir ieguldīti vairāk nekā 100 miljardi dolāru, šīm kompānijām noteikti vēl ir savi trumpji, ko izspēlēt.

Farmācijas giganti biotehnoloģiju uzņēmumus joprojām redz kā daudzsološu jaunu medikamentu avotu.

Eksperti norāda, ka farmācijas giganti pēdējo gadu laikā ir noslēguši vairāk nekā 300 miljardu vērtus patentlīgumus, kuru termiņš beigsies vien 2030. gadā. “Pfizer”, pateicoties šādam līgumam, pērn no kovida vakcīnu pārdošanas vien nopelnīja 37 miljardus dolāru.

8. augustā “Pfizer” piekrita maksāt 5,4 miljardus dolāru kompānijai “Global Blood Therapeutics”, kas ražo medikamentus pret sirpjveida šūnu anēmiju, tādējādi potenciāli gūstot vēl vienu peļņas avotu.

Tikmēr “BioNTech” vērtība, neraugoties uz 50% tirgus kapitalizācijas kritumu kopš augstākā vērtības punkta pagājušā gada vasarā, joprojām ir piecas reizes lielāka nekā pirms pandēmijas. Tieši tāpēc pagaidām vēl pāragri vilkt ārā defibrilatoru.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu