O, 27.09.2022.

Eiropas austrumi cietīs smagāk jeb energoresursu cenu kāpums valstis skars atšķirīgi

TVNET | FINANCENET
Eiropas austrumi cietīs smagāk jeb energoresursu cenu kāpums valstis skars atšķirīgi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 13
Foto: AFP / Scanpix

Eiropa pieredz bezprecedenta enerģijas cenu šoku. Tomēr – ne visiem eiropiešiem sitiens būs vienādi sāpīgs. Ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda aprēķinus, kopējais energoresursu cenu pieaugums Somijā būs ap 4%. Tikmēr situācija ir daudz drūmāka vien divu stundu brauciena attālumā – Igaunijas mājsaimniecībām izdevumi pieaugs par 20%, ziņo “The Economist”.

Vidēji katrs eiropietis desmito daļu savu ienākumu tērē energoresursiem. Bagātākas ģimenes biežāk dzīvo lielākās mājās un brauc ar vairāk mašīnām, taču energoresursu cenu pieaugums šādām ģimenēm ir mazāk jūtams nekā cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.

Respektīvi – mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem lielāka ienākumu proporcija ir jātērē enerģijai.

Līdzīga situācija ir vērojama arī pašā Eiropā kopumā. Tā, piemēram, Eiropas bijušās komunistu bloka valstis ir ievainojamākas pret augstākām enerģijas cenām nekā bagātākās Ziemeļvalstis.

Atkarība no dabasgāzes ir vēl viens ļoti nozīmīgs faktors, runājot par ievainojamību. Kopumā dabasgāzes cenas kopš kara Ukrainā sākuma ir dubultojušās. Ogļu cenas arī ir cēlušās, taču – par 60%. Tikmēr atjaunīgo resursu cenas faktiski nav mainījušās. Pateicoties kopumā vienotam dabasgāzes tirgum, Eiropas valstīs gāzes cenas ir puslīdz līdzīgas – ģeneratori, kas izmanto gāzi Bulgārijā, Eiropas austrumos maksā faktiski to pašu cenu par gāzi, ko Īrija, kas atrodas Eiropas Savienības rietumos.

Šeit gan jāņem vērā, ka katrai valstij ir “savas atkarības”. Piemēram, Zviedrijas enerģētikas sektorā dabasgāzes loma ir vien 3%, jo lielāko daļu enerģijas nodrošina hidroenerģētika, vēja un kodolenerģija. Zviedrijas mājas apsilda ar koksnes šķeldu vai elektrotīklam piesaistītiem siltumsūkņiem.

Tieši tāpēc Zviedrijā vidējais energoresursu izmaksu pieaugums mājsaimniecībām būs 5% no ienākumiem, kamēr Lielbritānijā – vismaz 10%, jo šeit ir lielāka atkarība no dabasgāzes.

Atšķiras arī pārdošanas cenas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Daudzās valstīs komunālie uzņēmumi iepērk gāzi, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem, un ierobežo cenu ietekmi, ņemot vērā vairumtirdzniecības cenu pieaugumu.

Tirgus struktūru daudzveidība nozīmē, ka cenu kāpums līdz patērētājiem nonāk dažādos intervālos. Piemēram, Spānijā patērētāju tarifi parasti tiek atjaunināti katru mēnesi (tie gan ir ierobežojuši gāzes izmaksu pieaugumu elektroenerģijas ražotājiem). Polijā tos koriģē tikai divas reizes gadā.

Citviet valdības ir noteikušas vienu konkrētu samaksu. Francijā vietējais enerģijas uzņēmums “Électricité de France” (EDF) faktiski dominē tirgū. Valdība ir noteikusi, ka cenu kāpums nedrīkst pārsniegt 4%. Lielākā daļa valsts elektrības tiek iegūta no kodolenerģijas, taču ieilgušie apkopes darbi atomelektrostacijās nozīmē, ka Francijai elektrība ir jāimportē no kaimiņvalstīm, kas nozīmē, ka citām valstīm ir jāpatērē vairāk gāzes. Kopumā – valdība absorbē cenu kāpumu, esot faktiskā EDF īpašniece.

Cenu pieauguma ierobežošanai ir gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes. Labās ziņas - tiek mazināts stimuls mājsaimniecībām mazināt enerģijas patēriņu. Negatīvais - tas arī nesamērīgi palīdz bagātajiem.

Daudz labāka iespēja valstīm ir sniegt atbalstu visvajadzīgākajā vietā. Tomēr saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas aprēķiniem tikai 12% no ES dalībvalstu izdevumiem par pasākumiem, lai ierobežotu augstāku enerģijas cenu ietekmi, ir bijuši vērsti šādā veidā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu