"Nedēļas fokusā" Daniels Pavļuts ⟩ Vai slimnīcas spēs apmaksāt rēķinus?

TVNET
Vai slimnīcas spēs apmaksāt rēķinus?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Pilt videost

Energoizmaksu kāpums un inflācija kopumā slimnīcām ir tikpat aktuāla kā mājsaimniecībām un uzņēmumiem, un koalīcijā ir apspriesti veidi, kā komersantiem šo krīzi pārvarēt, TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts.

“Slimnīcām jaunie līgumi jau ir noslēgti, un jaunās sezonas tarifi ir puslīdz skaidri, attiecīgi mēs varam prognozēt izmaksu pieaugumu. Mēs, Veselības ministrija, jau šajā gadā vērsīsimies pie valdības ar lūgumu pēc atbalsta, citādi slimnīcām veidosies zaudējumi. Arī nākamajam budžeta gadam esam sagatavojuši pieprasījumu, proti, lūgsim 24 miljonus eiro, lai slimnīcas var kompensēt energoresursu cenu sadārdzinājumu,” skaidro ministrs.

Covid-19 un rudens: ko gaidīt? (03.12-08.55)

Pievēršoties Covid-19 jautājumam, Veselības ministrijas vadītājs pauž, ka vasaras infekcijas uzplaukums pēdējo divu nedēļu laikā ir stabilizējies, un ekspertu ieskatā līkne pat varētu kristies. Līdzīga tendence novērota arī citās valstīs. “Tiesa, mēs šobrīd nevaram droši pateikt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā. Šobrīd speciālisti visā pasaulē uzmanīgi vēro situāciju, vai neparādīsies vēl kāds potenciāli bīstamāks variants - pagaidām tāds nav novērots. Bet, ja tāds parādīsies, ir skaidrs, ka tāds mūsu valsti sasniegs, taču - uzsvēršu vēlreiz - pagaidām šādi bīstamāki varianti nav novēroti,” tā ministrs, piemetinot, ka eksperti strādā ar dažādiem scenārijiem, lai varētu labāk sagatavoties dažādām situācijām. “Šobrīd nav nekāda pamata runāt par lokdauniem un stingrāku ierobežojumu ieviešanu. Tas, kas rudenī varētu atgriezties, pieaugot infekcijas izplatībai, varētu būt masku valkāšana.”

Vaicāts, vai valdībā ir vienprātība attiecībā pret Covid-19 jautājumiem, Pavļuts norāda, ka valdībā šobrīd nav neviena ministra, kas uzskatītu, ka kādi ierobežojošie pasākumi būtu jāievieš jau tagad. “Ja analizējam politiskos procesus, tad redzam, ka brīžiem stingrāku ierobežojumu atbalstoši ministri ir bijuši mazākumā. Jau pagājušā gada vasarā Veselības ministrija brīdināja par nepieciešamību ieviest stingrākus pasākumus, taču valdībā šie priekšlikumi atbalstu neguva, kā rezultātā ierobežojumi tika ieviesti novēloti un mēs piedzīvojām lielu mirstības vilni,” norāda ministrs, piemetinot, ka cer, ka nekas tāds šoruden vairs neatkārtosies.

Prioritāšu maiņa valdībā un valsts aizsardzības dienests (08.55-18.28)

Pavļuts pauž, ka finansējumu veselības nozarei neizbēgami nāksies palielināt arī turpmāk, taču prioritātes mainīsies, proti, primārais jautājums ir valsts drošība un dzīves dārdzības pieaugums. “Mana - un manu amata pēcteču - prioritāte turpmākos gadus būs panākt to, lai veselības aprūpe tomēr paliek starp prioritātēm valsts budžetā,” norāda ministrs.

Runājot par Valsts aizsardzības dienestu un šīs ieceres iešanu sazobē ar veselības nozari, ministrijas vadītājs norāda, ka detaļas ir izstrādes stadijā, taču jau sākts dialogs, kā varētu noritēt alternatīvais dienests veselības aprūpes nozarē. “Vesela sabiedrība ir daļa no valsts drošības. Viena lieta, ko redzam Krievijas kara sakarā, ir tas, ka Krievijai ir grūtības noformēt savus bruņotos spēkus sliktās veselības un demogrāfijas situācijas dēļ,” skaidro Pavļuts. “Mums trūkst ne tikai mediķu kopumā, bet arī tādu ārstniecības personu, kam ir militārā prakse. Mums trūkst cilvēku, kam ir pirmās palīdzības sniegšanas prakse. Ja cilvēks izvēlētos dienēt alternatīvajā dienestā veselības aprūpes nozarē, viņš šīs zināšanas varētu iegūt. Valsts aizsardzības dienests šo problēmjautājumu varētu atrisināt,” tā ministrs, piemetinot, ka alternatīvā dienestā dienošie varētu palīdzēt arī ģimenes ārstu praksēs.

Jāgatavojas ģimenes ārstu skaita sarukumam (18.28-23.06)

Vaicāts par ārstniecības personu trūkumu valstī, kas īpaši jūtams vasarā, atvaļinājumu periodā, ministrijas vadītājs norāda, ka trūkst atsevišķu speciālistu grupu, piemēram, slimnīcās trūkst anesteziologu, reanimatologu, ārstu internistu, ķirurgu u.c. Trūkums jūtams arī ambulatoriskajā līmenī. “Neraugoties uz ārstu atalgojuma celšanu, tas pats par sevi nav radījis jaunus speciālistus. Tas ir mazinājis speciālistu aizplūšanu un noslodzi, bet ne atrisinājis ārstu un medmāsu trūkumu. Šogad esam cēluši ne tikai algas, bet arī mums ir izdevies palielināt finansējumu medicīnas studiju vietām. Īpaši akūta problēma turpmākajos gados būs ģimenes ārstu pieejamība - aptuveni 10% no visiem ģimenes ārstiem tuvāko gadu laikā pensionēsies, un kopā ar pašvaldībām mums šis jautājums ir jārisina,” noslēdz ministrs.

MAF logo
MAF logo Foto: MAF

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais