Pk, 7.10.2022.

Tiek izbeigta Latvijas un Krievijas vienošanās par pilsoņu savstarpējiem braucieniem

TVNET/LETA
Tiek izbeigta Latvijas un Krievijas vienošanās par pilsoņu savstarpējiem braucieniem
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: PRESSLAB/shutterstock

Ministru kabinets šodien nolēma izbeigt Latvijas un Krievijas vienošanos par pilsoņu savstarpējiem braucieniem.

Ārlietu ministrija (ĀM) norāda, ka vienošanās noslēgta 1994.gada 14.decembrī, lai atvieglotu ceļošanu abu valstu iedzīvotājiem. Atbilstoši tā laika juridiskajai praksei, vienošanās projekts tika akceptēts Ministru kabineta lēmumā par Latvijas valdības un Krievijas valdības vienošanos par pilsoņu savstarpējiem braucieniem un Latvijas un Krievijas konsulāro konvenciju.

ĀM skaidro, ka vienošanās mērķis bija attīstīt draudzīgas kaimiņu attiecības starp valstīm, veicinot kontaktu attīstīšanu starp cilvēkiem humanitārajā, kultūras, ekonomikas un citās jomās.

2007.gada 17.maijā stājās spēkā nolīgums starp Eiropas Kopienu un Krieviju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas pilsoņiem, kas regulē vairākus vienošanās iekļautos jautājumus. ĀM atzīmē, ka, ņemot vērā tiesību normu pārklāšanos, nosakot savstarpējo braucienu režīmu, tiek piemēroti nolīgumā paredzētie atvieglojumi.

ĀM uzsver, ka, reaģējot uz 24.februārī uzsākto Krievijas iebrukumu Ukrainā, tiek apturēta vīzu, tai skaitā pierobežas atļauju, izsniegšana Krievijas pilsoņiem visās Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, ieviestas sankcijas pret Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem, kā arī tika izplatīts ĀM aicinājums Latvijas iedzīvotājiem atturēties no braucieniem uz Krieviju.

ĀM norāda, ka, ņemot vērā minēto, vairs nav iespējams izpildīt vienošanās paredzēto atvieglotu ceļošanu un atvieglotu vīzu izsniegšanu abu valstu pilsoņiem. ĀM arīdzan akcentē, ka atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām, jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs vai pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs.

ĀM uzsver, ka agresijas aizliegums ir "erga omnes" pienākums, kā arī vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma. Tādējādi visām valstīm ir tiesības veikt pretpasākumus pret Krieviju, ņemot vērā Krievijas veikto pārkāpumu raksturu. Turklāt visām valstīm, gadījumos, kad kāda valsts rupji pārkāpj vispārējo starptautisko tiesību imperatīvajās normās noteiktās saistības, ir pienākums sadarboties, lai ar tiesiskiem līdzekļiem izbeigtu būtiskus un sistemātiskus starptautisko tiesību imperatīvo normu pārkāpumus, un valstis nevar atzīt par tiesisku nopietna pārkāpuma radītu situāciju vai atbalstīt šādas situācijas uzturēšanu.

Tādējādi, kā norāda ĀM, starptautiskajai kopienai, tostarp Latvijai, ir pienākums sadarboties, kā arī tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krieviju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.

Saskaņā ar Latvijas un Krievijas vienošanos, tā paliks spēkā vēl trīs mēnešus kopš tās dienas, kad Latvija nosūtīs Krievijai rakstisku paziņojumu par savu nodomu pārtraukt vienošanās darbību.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu