/nginx/o/2021/03/26/13700002t1h79df.jpg)
Šonedēļ Aizsardzības ministrija nāca klajā ar ziņu, ka Ukrainas gaisa spēki saņēmuši četrus Latvijas dāvinātus helikopterus, kas tuvākajā laikā tiks pilntiesīgi iekļauti Ukrainas armijas aviācijas flotē. Šis dāvinājums publiskajā telpā licis uzvirmot diskusijai, vai dāvinājums nav negatīvi neietekmējis Latvijas Gaisa spēku kaujas spējas.
Ukrainas Gaisa spēkiem daļēji izjauktā veidā tika piegādāti divi helikopteri "Mi-17" un divi "Mi-2".
Kā TVNET pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera preses virsniece Sandra Brāle, minētais dāvinājums absolūti nav mazinājis NBS kaujas gatavību un operacionālo spēju izpildīt galveno uzdevumu – nodrošināt valsts aizsardzību, tai skaitā spēju reaģēt un izpildīt noteiktos uzdevumus.
"NBS rīcībā ir helikopteri Mi-17 un lidmašīnas An-2, ko pastiprina sabiedroto gaisa kuģu klātbūtne, un jau šī gada beigās plānots saņemt pirmos "Black Hawk" helikopterus," skaidro Brāle.
Papildus tam Lielvārdes Aviācijas bāzē atrodas ievērojams skaits ASV armijas helikopteru "Black Hawk" un "Apache".
Arī Aizsardzības ministrija iepriekš publiski skaidroja, ka katra atvēlētā bruņojuma pozīcija ir izvēlēta tā, lai neietekmētu Latvijas armijas spējas, un dāvātie helikopteri nav izņēmums.
TVNET jau vēstīja, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kas Ukrainai sniegušas apjoma ziņā visnozīmīgāko atbalstu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu: kopumā no mūsu valsts Ukrainai piegādāti ieroči un individuālais ekipējums, bezpilota lidaparāti, sausās pārtikas uzturdevas, munīcija, prettanku ieroči un pretgaisa raķetes "Stinger" vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā.
