Pekina šonedēļ samazināja procentu likmes, lai veicinātu pieprasījumu laikā, kad nulles kovida politika un nekustamo īpašumu krīze ir satricinājusi Ķīnas ekonomiku. Ir skaidrs, ka nedienas Ķīnas ekonomikā būs jūtamas arī globālā līmenī, taču – tās var palīdzēt mazināt inflāciju, vēsta “Deutsche Welle”.
Tendences globālajā ekonomikā liecina, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir radījis augstu inflāciju, tāpēc daudzi ekonomisti cer, ka Ķīna atkal izmetīs glābšanas riņķi pasaules ekonomikai.
Jāatceras gan, ka pašlaik nav 2008. gada situācija, kurā Ķīna strauji audzēja ekonomiku un tās valdības milzīgie stimulēšanas pasākumi ļāva Rietumvalstīm ātrāk atkopties no finanšu krīzes. Šobrīd Ķīnas pašas ekonomikā ir nozīmīgas problēmas. Lai arī Ķīnas valdība joprojām vēlas sasniegt savu iepriekš nosprausto mērķi – 5,5% no IKP lielu ekonomikas izaugsmi 2022. gadā, autoritārās valsts premjers Li Kecjans jūlijā brīdināja, ka šo mērķi var arī nesasniegt.
Biznesa un patērētāju aktivitāti pasaulē otrā lielākajā ekonomikā bremzē Pekinas drakoniskie kovida ierobežošanas pasākumi. Respektīvi – dažu kovida pozitīvu gadījumu dēļ daudzviet ieviests karantīnas režīms, kas ilgst vairākas nedēļas, tādējādi apturot biznesu uz ilgāku laiku. Ķīnas līderiem šī ir viela pārdomām – vai ir vērts turpināt tik drakoniski cīnīties pret kovidu, tajā pašā laikā nodarot milzīgu kaitējumu ekonomikai.
“Ķīna nav dzīvojusi tā kā pārējā pasaule, kurā kovids ir klātesošs. Tāpēc ir skaidrs, ka būtu ekonomisks haoss, ja vīruss ļoti strauji izplatītos visā valstī. Ķīnā nav nekādas imunitātes, jo viņi ir atteikušies izmantot mRNS vakcīnas. Ķīnā, pretēji propagandas teiktajam, nav ļoti attīstītas veselības aprūpes un turklāt – arī vietējās vakcīnas nav diez cik efektīvas,” sacīja Berlīnē bāzētās Ķīnas pētniecības Merkatora institūta (MERICS) vecākais analītiķis Jākobs Ginters.
Sliktas ziņas ir tās, ka parādu krīze nekustamo īpašumu jomā ir radījusi situāciju, kurā maksātnespēja draud lieliem īpašumu attīstītājiem, kā, piemēram, “Evergrande”.
Ķīnas nekustamo īpašumu pircēji ir pārtraukuši maksāt kredītus par nepabeigtiem mājokļiem. Banku aizdevumu apjoms pirmo reizi desmit gadu laikā ir samazinājies, un arī jaunu īpašumu būvniecība ir samazinājusies uz pusi.
“Ja neskaita nulles kovida politiku, nekustamo īpašumu jomas krīze ir lielākā problēma Ķīnā,” skaidro “Pantheon Macroeconomics” Ķīnas eksperts Kregs Botems.
“Ekonomika ir parādījusi, ka tā var ātri atgūties no lokdauniem, taču atkopties no krīzes, kas sastāda 30% no IKP nebūs tik vienkārši.
Gan mājsaimniecībām, gan bankām, gan vietējām vietvarām ir ievērojami pabojātas finansiālās iespējas.”
Ķīna pagaidām atsakās veikt ekonomikas stimulēšanas pasākumus, jo pašlaik valstij izdodas kontrolēt gan kovida izplatību, gan inflāciju. Tiesa gan, šonedēļ Ķīnas Centrālā banka gan ir samazinājusi procentu likmes, jo ražošanas un pārdošanas apjomi bija ievērojami zemāki, nekā prognozēts. Tāpat Ķīnā jūlijā par 10% samazinājās pieprasījums pēc naftas.
“Tas ir pilnīgs pretstats tam, kas notiek citur pasaulē, kur procentu likmes tiek celtas. Ķīnai ir pilnīgi pretējas problēmas tām, kas ir ASV un Eiropā,” saka Ginters un piebilst, ka Ķīnas patērētāji baidās tērēt, jo ir bažas nonākt karantīnā bez ienākumiem un iekrājumiem.
Botems norāda, ka procentu likmju samazinājums diez vai spēs radīt lielu izrāvienu ekonomiskajā izaugsmē.
“Pirmkārt, procentu likmju samazinājums nekavējoties ietekmēs banku un kredītu izmaksas, kas nedos reālu pienesumu ekonomikai. Otrkārt, kas ir pats svarīgākais, – pieprasījums ir ļoti krities.
Ir aizdomas, ka Ķīnas Tautas bankai kaut kas ir jādara, pat ja tam nebūs nekādas ietekmes,” spriež Botems.
Kamēr nav skaidrs, vai Ķīnas valdība veiks vēl kādus pasākumus ekonomikas stimulēšanai, Pekina savu atbildību aktīvi noveļ uz reģionālajām valdībām, aicinot tās darīt vairāk, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību reģionos. Tomēr šāds solis ir izraisījis skepsi.
“Vietējām valdībām budžeti jau tā ir pilni ar dažādām problēmām, un tās neko daudz vairāk nevar izdarīt,” saka Botems. “Centrālajai valdībai ir jāiejaucas.”
Maijā Pekina paziņoja par kopumā 50 dažādiem pasākumiem, ar kuriem būtu nepieciešams palīdzēt reģioniem atkopties no lokdauniem. Šo pasākumu vidū bija nodokļu atvieglojumi biznesam un patērētājiem, kā arī dažādas subsīdijas.
Sarežģītā situācija Ķīnas ekonomikā rada spiedienu uz Ķīnas politisko eliti. Ķīnas “Minsheng Bank” vecākais ekonomists Vens Bins sacīja, ka Pekinai būtu nepieciešams izmantot vairāk stimulus. Tāpat viņš aicinājis valdību īstenot vairāk atbalsta pasākumu rūpniecības un nekustamo īpašumu sektorā, lai palīdzētu atjaunot ražošanas un pieprasījuma apjomus.
Paredzams, ka Ķīnas valdības pretestība pret jaunām reformām ekonomikā varētu mazināties, jo vadonis Sji Djiņpins grasās tikt trešo reizi pārvēlēts Ķīnas Komunistiskās partijas (un arī valsts) vadītāja amatā.
2008. gadā Ķīnas četru triljonu juaņu (580 miljardus eiro) vērtā ekonomikas stimulēšanas programma palīdzēja stabilizēt globālo ekonomiku. Šodien situācija ir citādāka, un Rietumvalstu ekonomikas diez vai ļaus Ķīnas ekonomikai panākt teju neizmērojamu izaugsmi. Tomēr jebkurā gadījumā – tas var palīdzēt mazināt inflācijas spiedienu.
“Skaidrs, ka šobrīd Ķīna nebūs pasaules glābēja. Cerības, ka Ķīnā sāksies jauns pieprasījuma supervilnis, ir veltīgas. Tomēr, koncentrējoties uz piegāžu ķēžu drošības politiku un vājo pieprasījumu Ķīnā, var secināt, ka eksports kļūs lētāks un
tuvāko 12 mēnešu laikā Ķīnā var sākties deflācija, kas atdzesēs globālo inflācijas līmeni,” spriež Botems.
