Savs nekas nav atlicis? Ko ārzemju īpašnieki dara ar slaveno "Kārumu" un "Laimu" (29)

Veronika Rutkovska
, RUS TVNET žurnāliste
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Ieva Lūka / LETA

Jebkurās viesībās Latvijā ir kāds tēvocis vai tante, kurš apmērām pēc trešā tosta sāk runāt par politiku un ekonomiku: "Mums te nekā sava nav. Bija "Laima" un "Kārums" – un tos pašus pārdevām!"

Iespējams, Latvijas vēsturisko preču pārdošanā ārvalstu īpašniekiem ir daudz mīnusu, taču tajā noteikti ir arī plusi. Mātes uzņēmumi, kas integrē Latvijas uzņēmumus lielākajos pārtikas koncernos, ne tikai nodrošina ražošanu mūsu valstī, bet arī būvē jaunu infrastruktūru, rada jaunas darbavietas, kā arī nes Latvijas vārdu pasaulē un izstrādā labdarības programmas.

Taču, ja vēlaties "iezemēt" Latvijā pazīstamus zīmolus, varat investēt, piemēram, Oslo Fondu biržā kotētajā uzņēmumā "Orkla", un peļņu gūt arī tur. Iepriekš šādu iespēju nebija.

Savukārt, ja Oslo biržas vietā nonākat Taizemē vai Honkongā, apmeklējiet vietējo lielveikalu. "Ja esat Taizemē vai Honkongā, nebrīnieties, ja uz saldējuma vai biezpiena iepakojuma redzēsiet uzrakstu latviešu valodā," norāda Linda Mežgaile, "Food Union" (globāla pārtikas ražotāju grupa, kurai pieder vairāki Latvijā pazīstami piena produktu un saldējuma zīmoli, tostarp "Kārums", "Pols" un "Dzintars") sabiedrisko attiecību vadītāja.

"Food Union" 2011. gadā Latvijā dibināja Ukrainā dzimušais uzņēmējs Andrejs Beshmeļņickis, kurš tobrīd darbojās Krievijā. Viņš iegādājās un apvienoja divus uzņēmumus – "Rīgas piena kombinātu" un "Valmieras pienu".

"Latvijas pārtikas nozarē nav cita piemēra, kad no Latvijas uzņēmumiem izveidojas starptautiska pārtikas ražotāju grupa, kuras "darbības centrs" ir Eiropa, taču vienlaikus uzņēmums paliek Latvijā,"

Uzsver Mežgaile. "Food Union" grupas galvenā mītne atrodas Rīgā, Bauskas ielā 180, un tas ir lielākais piena pārstrādes un saldējumu ražošanas uzņēmums ar divām ražotnēm un vienu tirdzniecības uzņēmumu "Premia".

 

Pirms septiņiem gadiem, 2004. gadā, cits norvēģu investors "Orkla ASA" iegādājās pārtikas un uztura bagātinātāju ražošanas uzņēmumu "Spilva". Šīs kompānijas Latvijas meitas uzņēmumam tagad pieder daudz pazīstamu zīmolu, tostarp "Laima", "Selga" un "Staburadze".

Šis spēcīgais pamats, kas veidots ar mātes uzņēmuma palīdzību, ir ļāvis turpināt pastāvēt labi zināmiem, bet maziem Latvijas zīmoliem.

"Šī apvienošanās ļāva zīmoliem turpināt attīstīties, kas globālās konkurences apstākļos būtu bijusi problēma, ja tie nebūtu bijuši daļa no "Orkla Latvija","

norāda Lineta Mikša, "Orkla Latvija" sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja.

Daudziem koncerna ražotajiem zīmoliem ir 100 gadu sena vēsture. Uzņēmums ar to ļoti lepojas un turpina šos zīmolus attīstīt. "Piemēram, "Laima", senākais un tradicionālākais šokolādes zīmols Latvijā, ir otrs vecākais zīmols "Orkla" grupā," uzsver Mikša. Senāks par "Laimu" grupā ir tikai igauņu šokolādes zīmols "Kalev" – par godpilniem 64 gadiem!

 

Abiem uzņēmumiem ir svarīgi saglabāt savu produktu "latviskumu". Tāpēc "Orkla Latvija" darbojas vietējā komanda, kas gādā par zīmolu attīstību, "koncentrējoties tieši uz vietējo tirgu". Savukārt "Food Union" ar cieņu izturas pret visiem saviem zīmoliem no dažādām valstīm: "Dānijā mums ir sena saldējumu ražotne ar izsenām tradīcijām, Latvijā mums ir pirmā rūpnieciska mēroga saldējumu ražotne, turpretī norvēģi un rumāņi ir "vietējie spēlētāji" – zīmolus savulaik ir dibinājušas ģimenes. Mums ir svarīgi uzturēt šo saikni ar vietējiem iedzīvotājiem, saglabājot vietējās ražotnes, darbiniekus, kā arī produktu zīmolus un garšas," norāda Mežgaile.

Kas notika ar ražošanu Latvijā?

Pēc aktīvu iegādes Latvijā abi pārtikas uzņēmumi ne tikai nesamazināja ražošanas apjomu, bet arī uzlaboja visu veco un uzbūvēja daudz ko jaunu. Katru gadu "Orkla Latvija" šajos procesos iegulda vismaz 3-5 miljonus eiro, savukārt "Food Union" ­– vismaz 1-2 miljonus eiro.

Uzņēmumi ir veikuši arī daudz lielākas un ievērojamākas investīcijas; piemēram, 2018. gadā "Food Union" pārcēla visu "Kāruma" biezpiena sieriņu ražošanu no vecās "Rīgas piensaimnieka" ražotnes uz jaunuzcelto ražotni "Rīgas piena kombināta" teritorijā. Tādējādi ražošana no Valmieras ielas 2 tika pārcelta uz Bauskas ielu 180 Rīgā un Rīgas ielu 93 Valmierā. Jaunajā ražotnē divas siera produktu ražošanas līnijas vien izmaksāja 5,5 miljonus eiro.

2021. gadā uzņēmums investēja 14,6 miljonus eiro piena produktu Izcilības centra izveidē "Rīgas piena kombinātā". Līdzekļi tika izmantoti, lai papildus biezpiena ražošanai izveidotu dzeramā jogurta līniju PET pudelēs un iegādātos 14 jaunas un videi draudzīgas kravas automašīnas saldējuma un piena produktu piegādei.

Savukārt "Orkla Latvija" 2021. gadā Ādažos atvēra jaunu "Laimas" šokolādes ražotni. Uzņēmums šajā ražotnē, kā arī citos uzlabojumos ir ieguldījis vairāk nekā 20 miljonus eiro.

"Latvijas pārtikas nozare jau ir piedzīvojusi divu pavisam jaunu ražotņu būvniecību, kas gan nozīmīguma, gan investīciju apjoma ziņā ir vēl nebijis notikums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas," uzsver Mikša.

"Orkla" ir Latvijā lielākais darba devējs pārtikas nozarē, nodarbinot aptuveni 1200 cilvēku. Salīdzināšanai – 1993. gadā "Spilva", kuru gandrīz desmit gadus vēlāk iegādājās norvēģi, nodarbināja tikai 37 darbiniekus.

Turklāt, piemēram, "Orkla Latvija" 2019. gadā bija starp 100 lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, un pērn, 2021. gadā, tā nodokļos samaksāja 20,2 miljonus eiro. Aptuveni tāda pati summa (20,3 miljoni eiro) 2021. gadā tika iztērēta māju un piemājas teritoriju uzturēšanai. Arī "Food Union" ir liels darba devējs. Uzņēmumos "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Premia" tiek nodarbināti 1140 cilvēki, no kuriem 92,5 % ir latvieši.

Latvijā šiem uzņēmumiem ir proporcionāli lielākā ražošanas jauda; tiek ražoti piena produkti un saldējumi ar Norvēģijas, Dānijas, Rumānijas, Igaunijas un Lietuvas zīmoliem.

Kas vēl mainījies līdz ar jaunajiem īpašniekiem?

Tirgus ir paplašinājies. "Food Union" eksportē produktus uz vairāk nekā 25 valstīm. Lielākie tirgi, izņemot Baltijas kaimiņvalstis, ir Ukraina, Azerbaidžāna, Norvēģija, Dānija, Lielbritānija, Taivāna, Rumānija un Polija.

Latvijas "Kāruma" biezpiena sieriņus ir iecienījušas visas eksporta valstis. Pagājušajā gadā šim sarakstam pievienojās, piemēram, Norvēģija un Kazahstāna.

Savukārt "Orkla Latvija" piegādā produktus 19 pasaules valstīm, tostarp Vācijai, Izraēlai, Lielbritānijai, Īrijai, ASV, Slovākijai, Kanādai, Grieķijai, Itālijai, Norvēģijai, Nīderlandei, Spānijai, Moldovai, Dānijai, Mongolijai, Čehijai un Kiprai.

Turklāt uzņēmumi pastāvīgi ievieš dažādus jauninājumus. "Piemēram, tikai pagājušajā gadā "Orkla Latvija" radīja 169 jaunus produktus," stāsta Mikša.

Katra produktu līnija ir ne tikai ražošana, bet arī milzīgs ieguldījums zīmola "popularizēšanā" – desmitiem tūkstoši eiro par vienu līniju.

"Šāds investīciju apjoms un jaunu produktu izstrādes ātrums nebūtu iespējams bez grupas atbalsta un vietējo zīmolu stiprināšanas stratēģijas,"

uzsver Mikša.

Abi uzņēmumi sadarbojas ar piegādātājiem jaunā veidā. Piemēram, "Food Union" izejvielas iepērk tieši no lauksaimniekiem, noslēdzot ilgtermiņa līgumus. Uzņēmums ir kļuvis par lielāko svaigpiena (uzņēmuma galvenā izejviela) pircēju un pārstrādātāju Latvijā – aptuveni 200 tonnu dienā.

Abi uzņēmumi maina arī produktu sastāvu, pakāpeniski atsakoties no transtaukskābēm, kas var radīt risku sirdij un asinsvadiem. "Visas receptes ir pārskatītas un uzlabotas; uzņēmums ir atteicies no sintētiskajām piedevām un transtaukskābēm," apgalvo "Food Union" pārstāve.

"Orkla Latvija" pārstāve arī norāda, ka "Spilva" majonēzē tagad tiek izmantotas brīvās turēšanas apstākļos dētas olas, "Spilva" tomātu mērces pērn tika ražotas no starptautiskajā kvalitātes sistēmā Global G.A.P. sertificētiem tomātiem un "Selga" cepumiem vairs netiek pievienota palmu eļļa.

Labdarība un sociālā darbība

Papildus savai pamatdarbībai uzņēmumi attīsta arī bezpeļņas iniciatīvas.

"Orkla Latvija" palīdz piepildīt sapņus bērniem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Kopumā 10 gadu laikā, un īpaši pēdējo 8 gadu laikā, uzņēmums ir piepildījis vairāk nekā 10 700 bērnu ilgas pēc Ziemassvētku brīnuma.

"Food Union" trīs gadus pēc kārtas, no 2017. līdz 2019. gadam, organizēja "Vislatvijas saldējuma festivālu". Festivāls netika rīkots pandēmijas laikā, taču šogad uzņēmums nolēma, ka svarīgāk ir finansiāli un ar pārtiku atbalstīt ukraiņus gan kara skartajās teritorijās, gan šeit, Latvijā.

Piemēram, šā gada jūnijā tika laists klajā labdarības saldējums Ukrainas karoga krāsās. Visa peļņa no šī produkta pārdošanas tiks novirzīta Ukrainas bērnu atbalstam.

"Food Union" ir arī labdarības organizācijas "Dr. Klauns" dibinātājs un galvenais sponsors.

Kopš 2012. gada organizācijas pārstāvji – 35 profesionāli medicīnas klauni – katru dienu dodas uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un citām Latvijas slimnīcām, lai palīdzētu bērniem pārvarēt sāpes, bailes un negatīvās emocijas, kas nereti kļūst par daļu no ārstēšanās procesa un slimnīcā pavadītā laika.

"Tā ir mūsu galvenā sociālās atbildības iniciatīva un veids, kā mēs patiesi cenšamies palīdzēt Latvijas bērniem un viņu ģimenēm," uzsver Mežgaile.

Šogad programmai apritēja 10 gadi.

Komentāri (29)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu