"Attieksme tāda - jums nekas nepienākas!" Ministrija skaidro, kādos gadījumos ukraiņiem atsaka pabalstus (6)

Natālija, kura sarunā ar LTV vēlējās saglabāt anonimitāti,  ir pensijas vecuma bēgle no Ukrainas dienvidaustrumiem. Patlaban viņa dzīvo vienā dzīvoklī kopā ar divām citām ukrainietēm. Latvijā viņa uzturas vairāk nekā trīs mēnešus. Ierodoties Latvijā, sieviete piereģistrējās palīdzības centrā Ukrainas bēgļiem Kaļķu ielā, Rīgā. Viņai piešķīra vienreizējo krīzes pabalstu – 272 eiro un garantēta minimālā ienākuma pabalstu – 109 eiro mēnesī.

Taču pēc trim Latvijā pavadītiem mēnešiem bija atkal jāiet uz sociālo dienestu un jāpārreģistrējas. Ja Ukrainas civiliedzīvotāji pavada Latvijā vairāk nekā trīs mēnešus, tad sāk vērtēt viņu ienākumus pirms pabalsta saņemšanas.

Natālijai nepagarināja pabalsta izmaksu, jo viena no sievietēm, ar ko viņa dzīvo kopā, strādā un saņem algu. Visas trīs sievietes sociālā dienesta acīs ir viena mājsaimniecība.

Rīgas domē skaidroja, ka, vērtējot personas ienākumus pēc trīs mēnešiem, svarīgi saprast, uz ko attiecas īres līgums. Ja tas attiecas uz visām trijām īrniecēm, tad automātiski tiek uzskatīts, ka viņas ir viena mājsaimniecība. Ja kāda no viņām saņem pat minimālo algu, pabalstus neizmaksā.

Labklājības ministrijā pieļāva, ka situāciju var vērtēt arī detalizētāk, taču, pat neskatoties uz dzīvokļa jautājumu, Natālija tik un tā nevar pretendēt uz garantētā minimālā ienākuma pabalstu, jo saņem Ukrainas pensiju – apmēram 160 eiro mēnesī. Tā ir viņas iztikas nauda mēnesim.