Raksturojot 14. Saeimas vēlēšanām iesniegtos partiju sarakstus, jāsaka, ka ir “parastais komplekts” un “jaunie spēki, ko, iespējams, zina un pazīst tikai viņu ģimeņu locekļi un varbūt vēl kāds”, tā TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” pauda pētījumu centra SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode.
Vēlētāju medīšana sociālajos tīklos (00.00-04.45)
Raidījuma vadītājs Mārtiņš Daugulis atsaucas uz politisko procesu komentētāja Māra Zandera teikto, ka šajās vēlēšanās katrs politiskais spēks “piedalās ar savu “Facebook” grupu”, un tam savā ziņā piekrīt arī Strode, norādot, ka šādos gadījumos partijas uzturas savā soctīklu burbulī, un tie cilvēki, kas ir ārpus šī burbuļa, īsti pat nezina par attiecīgās partijas aktivitātēm un darbībām.
Eksperte arī uzsver, ka ir mainījies veids, kā partijas tiek pie publicitātes, proti, kādreiz galvenā platforma bija tādi mediji kā, piemēram, televīzija vai radio, taču nu šīs platformas ir aizstājuši sociālie tīkli.
Sīkpartiju pieplūdums un vēlētāju noskaņojums (04.45-13.55)
Šīs vēlēšanas arī raksturo kāda īpatnība, proti, vairāki partiju saraksti tika iesniegti teju vai pēdējā brīdī, un 19 iesniegto sarakstu vidū atrodamas vairākas tā saucamās sīkpartijas. Atsevišķas sīkpartijas pastāvējušas jau ilgāku laiku un bijušas pasīvas, bet atkal aktivizējušās, jo uz tām pārgājuši zināmāki politiķi, kas iepriekš pārstāvētos politiskos spēkus pametuši vai tikuši no tiem izslēgti. “Taču jāsaprot, ka šāds pēdējā brīdī noformēts politiskais spēks nevar vēlētājam dot to, ko tas sagaida, proti, nav garantijas, ka tā pie pirmā izaicinājuma nesabruks,” norāda Strode.
Vaicāta, kāds ir vēlētāju noskaņojums, pētniece pauž, ka manāma vēlētāju neapmierinātība, jo iepriekšējo vēlēšanu rezultātā Saeimā tika ievēlētas divas trešdaļas jaunu deputātu, un “arī tā saucamās huligāniskās partijas, kas tika ievēlētas, nekādas atbildes vēlētājiem nedeva, tieši pretēji - tās sašķēlās un izjuka”. Runājot par gaidāmo vēlētāju aktivitāti, Strode pauž, ka to ietekmē vairāki faktori, piemēram, vēlēšanu iecirkņa tuvums, bet visu izšķirs vēlētāja motivācija, un nereti lēmums par to, vai balsot, tiek pieņemts vien īsi pirms vēlēšanām. “Politika ir tā tēma, par ko cilvēkiem parasti riebjas runāt. Esam gatavi paust viedokli par jebko - kafiju, biezpienu vai avīzēm -, bet, ja tiek vaicāts par politiku, tad atbilde visbiežāk ir: “Es nezinu, lieciet mani mierā!”” saka Strode.
Tāpat pētniece norāda, ka nav vērojams “pārguruma risks” no politisko partiju kampaņām un reklāmām - īstenībā vērojama pat kampaņu nepietiekamība. Skaidrojot iemeslus, kāpēc politiķi salīdzinoši maz sevi piesaka publiski, Strode min, ka tas varētu būt skaidrojams ar aģitācijas ierobežošanu, kā arī apstākli, ka reitingi ir “laika jūtīgi”, citiem vārdiem sakot, pārāk agra reklamēšanās nodrošina vien īslaicīgu popularitātes pieaugumu, bet nedod efektu ilgtermiņā.
Partiju programmas un ideoloģijas (13.55-23.51)
Vaicāta, vai partiju programmām ir nozīme ilgtermiņā, Strode skaidro, ka tas ir labs atskaites punkts par padarīto pēdējo četru gadu laikā, un pašreizējās partiju programmas būs vērtīgi apskatīt pirms 15. Saeimas vēlēšanām.
Runājot par vēlētāju vidū pārstāvētām ideoloģijām, Strode norāda, ka itin bieži vēlētājs ir liberāli noskaņots vienā jautājumā, bet sociāldemokrātiskāk - citā jeb, citiem vārdiem sakot, absolūti liberāli vai ideoloģiski citādu noskaņotu vēlētāju nav vairākumā. “Cilvēki arī mēdz neatpazīt savu ideoloģisko noskaņojumu,” tā eksperte, piemetinot, ka arī partiju vidū novērojama līdzīga tendence, kas nereti rezultējas apstāklī, ka partija par vienu vai otru jautājumu izvēlas nerunāt, jo vienkārši nespēj par to iekšēji vienoties.
Politisko partiju saukļos un programmās, protams, iekļauti arī tādi jautājumi, kas skar un uztrauc visu sabiedrību, - karš Ukrainā, dzīves dārdzības pieaugums un Covid-19. “Protams, būtisks jautājums būs par to, kā taisnīgi atrisināt energoresursu krīzi - vai dosim visiem vienādu atbalstu, vai arī palīdzēsim tiem, kam krīzi pārvarēt būs visgrūtāk?” retoriski vaicā pētniece.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.
