Iepazīstoties ar atsevišķu partiju priekšvēlēšanu programmām, jāatzīst, ka daži no dotajiem solījumiem, maigi sakot, ir pārsteidzoši un “sīkpartiju radošais domu lidojums ir nebeidzams”, tā TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” pauda politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, kā piemēru minot solījumu izstāties no visām starptautiskajām organizācijām un atjaunot latu.
Kā mainījies kandidātu izglītības līmenis? (00.00-06.49)
Politoloģe pauž, ka, raugoties uz partijām, vērojams zināms paškritikas trūkums. “Mēs Saeimu tomēr uzskatām par mūsu simts gudrajām galvām, kas nākamos četrus gadus vadīs mūsu dzīvi. Un, ja daļa no šīm galvām ir bezdarbnieki ar pamatizglītību, diezin vai tie būtu cilvēki, kuriem vajadzētu būt mūsu priekšstāvjiem, kas spriedīs un lems par mūsu ekonomiku, veselības jomu un citiem aspektiem,” tā eksperte.
Aplūkojot statistiku, redzams, ka šajās Saeimas vēlēšanās pieaudzis to kandidātu skaits, kuriem ir iegūts vidējās vai pamata izglītības diploms, un vienā no politiskajiem spēkiem šādu cilvēku īpatsvars ir pat 50%. “To zināmā mērā veicinājusi populistisko politiķu aktivitāte, manifestējot, ka ikviens - neatkarīgi no zināšanām un specialitātes - var kļūt par politiķi un deputātu, un valsts vadītāju,” skaidro Metla-Rozentāle, piemetinot, ka, protams, ir atsevišķi cilvēki, kas bez augstākās izglītības ir guvuši ievērojamus panākumus - arī politikā -, bet tādu nav vairums. “Ja cilvēkam nav izglītības, darba un sakārtotas dzīves, tad kāpēc man kā vēlētājam ticēt, ka tu manu dzīvi padarīsi labāku?” retoriski vaicā politoloģe, piemetinot, ka vēlētājiem kritiski jāizvērtē kandidātu dotie solījumi un spēja tos izpildīt.
Kā vērtējamas priekšvēlēšanu programmas? (07.02-12.15)
Izskatot partiju priekšvēlēšanu programmas, politoloģe min, ka pēc programmām partijas varētu iedalīt četrās grupās: koalīcijas partijas, kas sola turpināt pašreizējo kursu; partijas, kas nav parlamentā, bet esošo kursu vēlētos pagriezt nedaudz citādākā virzienā; t.s. populistiskās partijas - no piezemēta līdz utopiskam populismam; uz krievvalodīgo vēlētāju orientētas partijas. No ārpusparlamenta partiju dotajiem solījumiem minamas tādas tēmas kā tautas vēlēts prezidents un prezidenta funkcijas maiņa, ciešāka sasaite vēlētājam ar deputātu (piemēram, iespēja atsaukt konkrētu deputātu no amata), kā arī referendumu kārtības maiņa, proti, samazināt referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu. “Tāpat ir jāsaprot, ka viena referenduma sarīkošana ir dārga - izmaksas mērāmas miljonos eiro! Taču par šo aspektu programmās netiek runāts,” min politoloģe.
Kāda būs vēlētāju aktivitāte? (12.15-20.51)
Runājot par gaidāmo vēlēšanu aktivitāti, Metla-Rozentāle pauž, ka, jo mazāk cilvēku aizies uz vēlēšanām, jo sadrumstalotāka būs 14. Saeima. Līdz ar to valdības izveides process būs sarežģīts un “buksēs”, bet Saeimas darbs būs apgrūtināts, tāpēc ir svarīgi katram doties uz vēlēšanām un izdarīt savu izvēli.
Sarunas noslēgumā eksperte pauž, ka partijas var iedalīt arī pēc atsevišķām personībām jeb tie ir gadījumi, kad viens cilvēks iemieso visas partijas tēlu. “Reizēm šādos gadījumos partijas funkcionē tā, ka pamata darbu dara “fona” cilvēki, bet partiju vada šis tēls - komanda strādā kopā -, taču ir gadījumi, kad pārējie partijas biedri ir pakļauti šim vienam līderim,” komentē Metla-Rozentāle, atgādinot vēlētājiem, ka valsts neveidojas no brīnumainiem solījumiem. “Protams, mums gribētos, lai mēs jau rīt dzīvotu kā Dubaijā vai Skandināvijā. Neticam tādiem trīs dienu solījumiem kā “Notievē trīs dienās” vai “Kļūsti laimīgs trijās dienās!”. Arī valsti nevar uzcelt trīs dienās - esam pragmatiski un racionāli!”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.
