Rajeckas meita par dzīvi toksiskās attiecībās un mentālām problēmām (1)

Sarunā ar žurnālu "Ieva" Marija atklāj, ka, pirms iepazinās ar savu vīru Raiti, bija attiecībās ar sociopātu, kas atstājis sekas uz viņas mentālo veselību.

"Traka tēma, bet par to ir jārunā. Ir puiši, ar kuriem nekas nav sanācis, bet pēc šķiršanās esam palikuši draugi – man viņi šķiet kā brālēni. Diemžēl biju arī attiecībās, kas nebija filma vai grāmata, – tas tiešām notika ar mani," iesāk Marija. "Lai cilvēks būtu ar otru kopā, jābūt harmonijā pašam ar sevi, citādi viņš noēd otru.

Tas puisis nemīlēja dzīvi – viņam bija dziļi kompleksi, džekam reāli vajadzētu iet terapijā, lai neciestu vēl citas meitenes. Viņš mēģināja man iestāstīt, ka esmu neglīta, netalantīga, resna, tāpēc mani nekad neviens nemīlēs.

Šādas manipulācijas mērķis ir pazemināt meitenes pašvērtējumu tik ļoti, lai viņa domātu – šis puisis ir vienīgais, kurš mani grib un mīl, un man jādara viss, lai viņu nepazaudētu. Jutos briesmīgi. Man šķita, ka man nav nekādas vērtības, bet tā nedrīkst likt justies cilvēkam, kuru tu it kā mīli!

Gandrīz vispār neko neēdu, tāpēc, iespējams, tobrīd izskatījos ļoti labi, bet emocionāli jutos drausmīgi. Nevienam nestāstīju, cik traki mums iet, cik daudz ir strīdu.

Viņš kontrolēja visu – ko es vilkšu mugurā, kā runāju pa telefonu, pārbaudīja, ko esmu meklējusi internetā,

nedrīkstēju tikties ar draudzenēm, man nedrīkstēja būt citāds viedoklis.

Viņš, būdams sociopāts, pavērsa visu tā, ka es tiešām jutos pie visa vainīga.

Viņam nepatika mani draugi, sāka nepatikt ģimene – visi bija sliktie. Bet tas nekam neder! Ja tu ņem mani, tev jāņem visa mana pasaule – arī mani draugi un ģimene, citādi mums nav pa ceļam. [..]

Biju satikusi ļoti viltīgu manipulatoru, un neviens no tā nav pasargāts. Viņi dara tā: iedod tev kaut ko labu, tad atņem, tad atkal iedod kaut ko labu, bet nu jau mazāk. Tā veidojas jojo efekts: prāts apjūk,

rodas sajūta, ka tev nepārtraukti jānopelna otra cilvēka mīlestība, un kļūsti atkarīga no tām druskām, ko dabū.

Diemžēl neesmu vienīgā, kas tā iepinusies. Šādas attiecības mēdz būt ne tikai starp pāriem, bet arī starp draugiem. Turklāt ne vienmēr emocionālais varmāka ir vīrietis – ir arī sievietes."

Kā Marija izbeidza šīs attiecības? "Man palīdzēja mani labie, atklātie draugi un ģimene. Mamma rīkojās ļoti gudri: neiejaucās, bet atbalstīja mani. [..] Ik pa brīdim jutu, ka ir galīgi garām – ka tas nav man. Apjautu, ka mana pasaule ir daudzreiz košāka nekā viņa pasaule – ka manu laimes kausu viņš nespēj piepildīt necik un tikai smeļ no tā sev. Pavisam  nopietns brīdinājums bija veselības pasliktināšanās. Naktīs nevarēju gulēt, jo nenormāli dauzījās sirds.

Palasīju par veģetatīvo distoniju un tās iemesliem un sapratu: man viss ir līdz ūkai, tāpēc jāpieliek punkts.

Mani tracināja pat tas, kā viņš elpo un staigā! Vajadzēja vairākas nedēļas, lai pilnībā pārtrauktu attiecības, bet tas ir izdarāms. Viņš man novēlēja, lai aizeju un nomirstu, un nekad mūžā viņam vairs nerakstu. Nekādu problēmu – nekad arī nerakstīšu!"

"Ko tu vari pateikt sievietei, kas šo lasa un saprot – tas ir stāsts arī par mani?" jautā žurnāliste. 

Esmu priecīga pastāstīt savu pieredzi, jo varbūt varu kādam palīdzēt – mans stāsts atvērs acis.

Šādi vīrieši iznīcina sievietes talantu, potenciālu, iznīcina dzīvi. Lai nenonāktu viņu varā, ir jāiemācās sevi ļoti patiesi cienīt un piecirst kāju uzreiz, kad pret tevi kāds izturas slikti.

Tiklīdz attiecību pirmsākumos šķiet, ka te kaut kas ir nepareizi – nevajag mēģināt sev ar prātu iestāstīt, ka gan jau būs labi. Pie pirmajiem sarkanajiem karogiem ir jāmūk, citādi pazaudēsi draugus, ģimeni un, pats trakākais, arī sevi. Vienkārši mūc prom!

[..] Jutos kā no cietuma iznākusi, no būra izlaista. Apzinājos, ka tagad varu vilkt mugurā, ko gribu, un neviens uz mani šķībi neskatīsies, ja ēdīšu saldējumu. Es biju brīva! Un tā ir ļoti laba sajūta!"

Vairāk uzzini žurnāla "Ieva" 24. augusta numurā!