Prezidents par skolotāju samaksas jautājumu: Pedagogiem un IZM jāatrod kompromiss

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits otrdien vakarā Rīgas pilī tikās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (K), lai pārrunātu aktuālos jautājumus izglītības nozarē - skolu tīkla sakārtošanu un pedagogu atalgojuma palielināšanu, pāreju uz izglītību valsts valodā un augstākās izglītības reformu.

Pārrunājot ar jautājumu par pedagogu izvirzītajām streika prasībām, Valsts prezidents uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) ir jāatrod kompromiss, jo bērni nedrīkst ciest. Vienlaikus Levits norādīja, ka skolotājiem ir nepieciešams adekvāts atalgojums, sabalansētas slodzes un atbalsta mehānismi.

"Mūsdienu pedagoga darbs ir cieši saistīts ar nākamo paaudžu izglītotību, tātad Latvijas valsts un sabiedrības kvalitatīvu attīstību," norādīja valsts pirmā persona, atzīmējot, ka "nākamajai Saeimai un valdībai šīs jau gadiem sasāpējušās problēmas ir jārisina prioritāri".

Izglītības un zinātnes ministre skaidroja, ka pedagogu atalgojuma jautājums ir cieši saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu.

Diskutējot par skolu tīkla sakārtošanu, Valsts prezidents norādīja, ka pēc skolu tīkla reformas beidzot ir jānonāk situācijā, kurā ir optimāls skolu skaits, kas piedāvā vienādi augstu izglītības kvalitāti. Valsts prezidents un ministre arī pārrunāja pašvaldību sekmes skolu tīkla sakārtošanas procesā.

Kā ziņots, pirmajā pedagogu streika izlīgšanas komisijas sēdē diskutējošās puses nav spējušas atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, aģentūru LETA informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Kā norādīja Vanaga, prasība par darba samaksas palielināšanu nav jauns prioritātes pasākums, jo par šiem jautājumiem jau vairākus gadus tiek aktīvi diskutēts.

Diskutējot par pedagogu slodzi, izglītības un zinātnes ministre norādīja, ka slodžu sadalījums 60/40 jeb 60% kontaktstundas un 40% pārējo pedagogu pienākumu pildīšanai vajadzētu būt rekomendējošai nevis obligātai. Obligāti nosakot sadalījumu 60/40, negatīvi tiktu ietekmēti vairāki faktori, piemēram, rastos lielāks pedagogu vakanču skaits.

Papildus abas puses piekrīt, ka pirmsskolas pedagogiem vajadzētu ieviest nosacījumu 10% no stundu sadalījuma atvēlēt mācību stundu sagatavošanai.

Tomēr Muižniece norāda, ka nepieciešams šo jautājumu izrunāt ar pašvaldību pārstāvjiem un tādējādi nākamajā tikšanās reizē tiks sagatavots aprēķins par to cik liela ietekme ir pirmsskolas pedagogu iespējamai slodzei.

Muižniece uzsver, ka ministrijai nebūtu korekti pirms vēlēšanām dot solījumus, kurus nevar garantēt, ka jaunā valdība pildīs.

Papildus Izglītības un zinātnes ministrija līdz nākamajai tikšanās reizei turpinās sarunas ar Finanšu ministriju un, iespējams, arī ar Premjeru Krišjāni Kariņu (JV), lai saprastu, kādos jautājumos valdība var piekāpties.

Vanaga norāda, ka tieši ministrijas nespēja laicīgi rast risinājumus vairākiem jautājumiem ir iemesls, kāpēc problēmas tik ļoti samilzušas.

Izlīgšanas komisijas darbs turpināsies 5.septembrī plkst.16.

TVNET jau ziņoja, ka LIZDA plānotais pedagogu streiks sāksies 19.septembrī. Arodbiedrība paredz, ka streika plānošana un pats streiks tiks pārtraukts tikai pēc valdības lēmuma apmierināt LIZDA izteiktās divas prasības.

Viena no prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.