Tā vien šķiet, ka 2022. gadā esam saskārušies ar dažnedažādām krīzēm, taču jāpalūkojas, vai tās patiešām var dēvēt par krīzēm, vai arī tās pareizāk būtu saukt par jauno realitāti, tā TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” pauda ekonomists un Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks Romāns Putāns.
“Savā ziņā varam runāt par laimi nelaimē: šādas krīzes un sarežģījumi mūs zināmā mērā arī stiprina, bet vienlaikus rada pastāvīgas bažas,” tā pētnieks. “Pirms pāris gadiem tika runāts par vērtību krīzi, bet nu to dēvējam pār “pārmaiņu laikiem”. Zināmas izmaiņas vērojamas arī attiecībā pret, teiksim, vēja parku būvniecību. Pirms pāris gadiem šādi priekšlikumi tika uztverti ar daudz lielāku skepsi, taču šobrīd attieksme ir drastiski mainījusies, jo gluži vienkārši nav citas alternatīvas.” Putāns arī uzsver, ka krīžu vadītājiem ir būtiski sabiedrībai skaidrot un norādīt uz pārejām šajās attieksmes maiņās, lai neveidotos neizskaidrotas pretrunas.
Ekonomists norāda, ka Latvija ir cieši un neatraujami saistīta ar pasaules notikumiem, un, piemēram, energoresursu cenu krīze mums visiem izmaksās dārgi. Šī krīze atsauksies uz darbaspēku, pirktspēju un citiem aspektiem. Putāns atsaucas uz ekonomikas pamatbūtību - kā ar ierobežotiem resursiem visefektīvāk var apmierināt cilvēku neierobežotās vajadzības, norādot, ka šobrīd vissvarīgākais ir saprast, kā pārlaist ziemu siltos mājokļos.
Aplūkojot Covid-19 pandēmijas radītās krīzes menedžēšanu, ekonomists norāda, ka zināmā mērā tika izjaukta valsts, sabiedrības un biznesa sadarbība, kas līdz tam bija vērtējama kā cieša un salīdzinoši sekmīga. Tas zināmā mērā atsaucas uz 14. Saeimas vēlēšanām iesniegto sarakstu daudzumu, proti, sabiedrība savā ziņā jūtas nenovērtēta un neiesaistīta valsts procesos, rezumē eksperts. Vērtējot relatīvi lielo sīkpartiju skaitu, Putāns pauž, ka tas savā ziņā ir vērtējams pat pozitīvi, proti, sabiedrības spēja apvienoties ap zināmu mērķi un sastrādāties. Cits jautājums gan ir par to, kā šīs partijas spēs sastrādāties savā starpā, tā eksperts.
Ekonomists arī skaidro, ka efektivitāti darbā nodrošina ne tikai veiksmīgi organizēti procesi, bet arī tādas pamatvērtības kā cilvēcība, tikumība un morāle. “Tas strādā ne tikai filozofiskā, bet arī praktiskā veidā, proti, izķerot “neefektivitātes kukaiņus”. Ir svarīgi savu stāju noturēt arī nenoteiktības apstākļos, nedarot amorālas lietas savam labumam, bet raugoties uz “lielo bildi””.
Vaicāts par valdības vērtējumu, menedžējot dažādās krīzes pēdējo četru gadu laikā, Putāns ir kodolīgs: “Ir, kur augt.” Eksperts piekrīt, ka valdībai dienas kārtībā bijuši ārkārtīgi sarežģīti uzdevumi, par kuriem vienoties bijis grūti arī pašu valdības dalībnieku vidū, taču ir būtiski saprast, ka arī sarežģītu lēmumu pieņemšanā ir svarīgi publiski skaidrot un komunicēt šos lēmumus.
Sarunas noslēgumā ekonomists pauž, ka šis ir īstais laiks katram kritiski izvērtēt gan sevi, gan apkārt esošos notikumus. “Kritiska attieksme nenozīmē noliegt visu apkārt esošo, bet gan uzdot jautājumus, kāpēc lietas un procesi notiek konkrētā veidā. Es arī ieteiktu lasīt vairāk nekā jebkad iepriekš un domāt kā par savu, tā kopējo labumu,” noslēdz ekonomists.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.
